No 5 zirņiem piešķiru

Jekaterina Vestnikova

nav informācijas (2017)

Izmantoju vīnogas, ābolu un granātābolus. Lai būtu interesantāk, plūmes izveidoju no plastilīna.

Jorge Pazs

“Klusā daba” (2018)

Izmantoju mandarīnu, zilu pudeli, baltu krūzīti, koka virtuves dēli un nazi. Man nebija dvielis ar zilām strīpām, tāpēc uz baltā dvieļa uzliku zilu lentīti.

Liu Vei Hengs

“Saksofons un sarkana roze” (2017)

Izmantoju savu tenora saksofonu, nošu lapas, sarkanu plastmasas rozi un mākslīgo zīdu, kuram pa virsu uzliku līmaudumu, lai izskatītos baltāks. Izvēlējos šo gleznu atdarināt, jo man ļoti patīk mūzika.

Iļja Maškovs

“Klusā daba ar augu un augļiem” (1914-1915)

Gleznā izmantoti āboli, mandarīni, bumbieri, plūmes (persiki aizstāti ar mandarīniem). Neizdevās atrast dzelteno bumbieri, tāpēc izmantots zaļš bumbieris. Tika mēģināts to nokrāsot ar dzelteno guašas krāsu, bet nebija labi. Vēl izmantota līdakaste puķpodā un šķīvis. Galdauta vietā paņemts balts palags, kas nedaudz nosmērēts ar ogles zīmuli.

Marija Kiselevskaja

“Tējkanna” (2017)

Gleznā izmantota tējkanna, T-krekls un ola. Bija dīvaina sajūta, kad ola tika saplēsta uz mīļākā krekla.

Renē Magrits

“Cilvēka dēls” (1964.)

Izmantoju savu mēteli, tēta kaklasaiti un kreklu, māsas platmali. Stāvēju pie mola, lai izskatītos līdzīgāk gleznai. Ābola vietā ieliku covid-19 vīrusu.

Renē Magrits

“Gaišredzība. Pašportrets” (1936.)

Molberta vietā izmantoju nošu statīvu. Putnu zīmēju pati, jo mājās nevarēju atrast pietiekami labu putna zīmējumu. Paletes vietā izmantoju pelēku kastes vāku. Arī ola nav īsta, - tā ir no plastmasas. Modelis ir mans mazais brālis.

Donalds Zolans

“Makšķernieks”

Lai atveidotu gleznu, tika gaidīts saullēkts, jo bija svarīgi, lai virs horizonta būtu redzama saule. Sēdēju uz laipas tāpat kā puika, tikai apģērbs bija savādāks, jo ziema. Izmantoju makšķeri un cepuri. Bija grūti nofotografēt pareizā rakursā. Pie tam man sala kājas.