Meita draudzenei uzdāvināja šūtu piekariņu.


Kartīte ar vijoli

29.06.2021.

Mūzikas skolas beidzējam vai arī mūzikas skolas skolotājai/-am var uzdāvināt kartīti ar to mūzikas instrumentu, kuru viņa/-š spēlē.

Vijole izgatavota no kartona detaļām, kas viena otrai virsū uzlīmētas tā, lai veidotos telpiskums (biezums), bet četras stīgas izgatavotas no melniem diegiem.

 


Uz dēla vidusskolas izlaidumu ziedu vietā skolotājiem sagatavoju nelielas dāvaniņas. Amatniecības izstrādājumu veikalā katram/-ai skolotājam/-ai nopirku saldumu paciņu, zīmuli ar uzrakstu “skolotājai” vai “skolotājam” un atslēgu piekariņu. Grāmatnīcā “Jānis Roze” nopirku dāvanu maisiņu bez apdrukas, bet rakstāmlietu veikalā – maisiņam pieskaņotu papīru (kartonu). Tālāk sekoja mans darbs…

 

Lai vienkāršo papīra maisiņu padarītu pievilcīgāku, no lina diegiem uztamborēju ziediņu un ar PVA līmi to pielīmēju pie maisiņa. Savukārt pie roktura ar lina diegu piesēju kartona josliņu, uz kuras uzdrukāts skolotāja/-as vārds un uzvārds.

 

Atslēgu piekariņu iedomājos uzdāvināt tāpēc, ka arī pie manām skolas kabineta atslēgām karājas dāvināts piekariņš.

 

Adobe Illustrator programmā uzkonstruēju atslēgas attēlu, ko izdrukāt uz kartona. Virsū attēlam uzrakstīju – “Gudrības lādes atslēga”. Visbeidzot pie šī kartona ar lina auklu piesēju piekariņu.

 

Adobe Illustrator programmā uzkonstruēju zīmuļa turētāju, ko izdrukāt uz kartona. Katram/-ai skolotājam/-ai tika veltīti pateicības vārdi.


Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk izdomāt, ko saviem tuvajiem dāvināt Ziemassvētkos, lai tas patiešām būtu negaidīts pārsteigums. Šogad nolēmu, ka ļaušu savējiem lielajiem bērniem kaut uz mirkli atgriezties bērnībā.

Dēla (18 gadi) dāvanu pakā ieliku lego konstruktoru komplektu ar atkritumu savācējmašīnu, jo tāda mašīna bija viņa bērnības lielākais sapnis. Vēl dēls tika pie pēdējā žurnāla “Donalds Daks” izdevuma. Līdz pat pusaudža vecumam viņš fanoja par Donalda Daka komiksiem. Toreiz pilsētas bibliotekā tika izlasīti pilnīgi visi tie izdevumi, kas nebija pieejami mūsmājās. Kā trešo lietu dēla dāvanu pakā ieliku olu ar dinozauriņu, kas ūdenī izmirkstot, “aug” arvien lielāks. Tāds mūždien atradās mūsu vannas istabā. Bet no ēdamajiem viņam tika Milupas cepumi “Biskotti”, kas viennozīmīgi bija pirmie viņa bērnības lielākie gardumi.

Meita (22 gadi), tāpat kā dēls, arī tika pie Milupas cepumiem. Viņa bērnībā ik vakaru gaidīja pienu tikai tāpēc, jo zināja, ka tas tiks pasniegts kopā ar trim šādiem cepumiņiem. Vēl meita tika pie lego konstruktoru komplekta ar Pegazu (spārnotu zirgu). Bērnībā, tāpat kā lielākais vairums tā laika meiteņu, viņa dievināja zirgus un vienradžus. Vēl meitai uzdāvināju žurnālu “Avene”, ko viņa cītīgi lasīja pusaudzes vecumā, kā arī tādu pašu “augošo” dinozauru kā brālim.

Jāatzīst, - kaut gan bērni ir pieauguši, pēc dāvanu saņemšanas jutu, ka viņi patiešām kaut uz nelielu mirkli atgriezās bērnībā. Pirmais, kas tika izdarīts – abi ūdens toverīšos ielika dinozauru olas un nogaršoja cepumus.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Katrs darbs, ko dari pirmo reizi, ir kā izaicinājums.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā