Kā saīsināt ilgo ceļu kāpās?

Jau otro vakaru skatos latviešu filmu (80-to gadu seriālu) “Ilgais ceļš kāpās”. Diemžēl krievu valodā, jo tikai tāds disks bija nopērkams veikalā.

Līdz ar Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, filmu caurvij Artūra un Martas mīlas stāsts. Kādā anotācijā lasīju, ka abu mīlestību izšķīra karš. Es gan tam nepiekrītu. Domāju, ka mīlestību izšķīra Artūra nevēlēšanās Martu uzklausīt. Marta (1. sērijā) viņam centās paskaidrot, kāpēc nakti nācās pavadīt ārpus mājas, jo braucot kopā ar Rihardu mašīnā, cieta negadījumā. Bet Artūrs vai nu greizsirdības, vai pašlepnuma dēļ, iespītējās kā mazs puišelis un neuzklausījis Martu, viņu atraidīja. Šis neapdomīgais solis lika asarot abu sirdīm vairākus gadu desmitus.

Tāpēc saviem bērniem vienmēr atgādinu, ka nedrīkst otru cilvēku atraidīt un nosodīt, pirms ar viņu kārtīgi nav pārrunāta situācija.


Lai vienmēr būtu miers!

Ar gadiem viss mainās. Zinātne un tehnika attīstās. Cilvēka dzīve uzlabojas. Tiek skandināts, ka sabiedrība kļūst humānāka un tolerantāka. Tomēr cauri gadiem ejot, tēma par karu vēl joprojām aktuāla. Savā bērnībā, 80.-tajos gados, kad pastāvēja aukstais karš starp Krieviju un ASV, kā galveno lūgsnu bieži vien pie sevis izteicu, lai vienmēr būtu miers. Pēc tik daudziem gadiem šis teikums, diemžēl, jālūdzas arī maniem bērniem.

Ar skumjām pieminu nesenos terorakta notikumus Francijā.

 

Vīruss

Pēdējās nedēļas laikā dēls, meita un vīrs izslimoja vēdera vīrusu. Simptomi visiem trijiem identiski: vemšana, vēdera sāpes, galvas sāpes, paaugstināta temperatūra un vismaz viena bezspēkā pavadīta diena gultā. Ar bažām gaidu, kad vīruss nolauzīs mani. Galvenais, lai tas netrāpās dzimšanas dienā.


Nomācošais tumšums

Lietains un tumšs. Zudusi laika izjūta, jo pulksten 21-os šķiet, ka ir jau vēla nakts.


Latvijas 97. jubilejā

Noskatījos mūziklu “Cukurs. Herberts Cukurs” par latviešu aviatoru, kurš 30-tajos gados paša konstruētajā lidaparātā veica lidojumu no Latvijas uz Gambiju un Japānu (skat. recenziju šeit). Visa cieņa aktieriem, jo viņiem nācās strādāt Valsts svētku dienā, tomēr izrāde man šķita viduvēja.

Vakarā vēroju salūtu. Pret debesīm atgāztu galvu nācās noturēt apmēram 10 minūtes. Ogres pirotehniķi kā vienmēr pārsteidza. Fantastisks salūts ar miljoniem mazu dzirkstelīšu noslēgumā. Un lietus nemaz netraucēja.


Tumsas varā

Tumsa mani burtiski apēd. Visu dienu spēka izsīkums un nežēlīgi nāk miegs.

Kad pulksten 15.45 ar mašīnu braucu uz Rīgu, debesīs beidzot kaut uz dažām minūtēm parādījās rietoša, spoža saulīte. Nācās pat saules brilles uzlikt. Toties pēc 1,5 stundas – pulksten 17.15, kad braucu atpakaļ no Rīgas, debesis ieskāva melni mākoņi, bet starp tiem kā spīdīgs sirpis gozējās mēness.


Dzimšanas dienas “superdāvana”

Pašu pirmo un vislielāko dzimšanas dienas pārsteigumu šodien saņēmu no mašīnas. Kad agri no rīta uz staciju vedu bērnus, nesapratu, kāpēc ceļš tāds patumšs. Ne ar tuvajām, ne tālajām gaismām nav īsti izgaismojams. Pēc tam atklājās, ka nedeg priekšējā kreisā luktura tuvās un tālās gaismas. Diemžēl jaunajām mašīnām spuldzes iespējams nomainīt tikai servisā, tāpēc jau no rīta sapratu, kā šodien tiks svinēta mana jubileja.

Uzreiz pēc darba braucu uz auto servisu. Tā kā ražotājs nav padomājis par mašīnas priekšējo spuldžu mainīšanas ērtumu, to nācās darīt uz tausti. Tā iemesla dēļ mehāniķis sākumā netīšām laukā izņēma pagrieziena spuldzi. Kad saprata, ka kļūdījies, ielika to atpakaļ un nomainīja abas izdegušās spuldzes. Priecīga, ka 10 minūšu laikā esmu tikusi ar visu galā, braucu mājup.

Prieki beidzās, līdzko iebraucu pagalmā. Izkāpusi no mašīnas konstatēju, ka pagrieziena spuldze, kuru kļūdas pēc mehāniķis bija izņēmis laukā, vairs nedeg. Sēdos atkal mašīnā un otro reizi braucu uz servisu.

Mehāniķis atkal uz tausti ķimerējās, līdz saprata, ka halogēnā spuldze vairs nedeg, jo iepriekšējā reizē to apgrābstījis ar netīriem pirkstiem. Nācās braukt uz auto veikalu, jo servisā tādu spuldžu nebija. Protams, ka pēc veikala mans ceļš atkal veda uz servisu. Nu jau trešo reizi.

Rezultātā sanāca, ka vairāk kā stundu no savas dzimšanas dienas man nācās ziedot mašīnai un auto servisam.

 

Dzimšanas dienas apsveikumi no bērniem

No meitas.

No dēla.

 

Google gardais pārsteigums


21. novembris, sestdiena

21.11.2015.

Novembra varavīksne

Apmēram 8.30 no rīta lija lietus un spīdēja spoža saule, tāpēc debesis rotāja blāva varavīksne. Lieliska rīta dāvana, kas deva uzmundrinājumu visai dienai.

 

Izrāde

Abi ar vīru Nacionālā teātra izrādi “Pieaugušie” redzējām gada sākumā (skat. recenziju šeit). Tā kā izrāde piemērota ne tikai pieaugušajiem, bet arī vidusskolas pēdējo klašu jauniešiem, septembrī nopirku 2-as biļetes meitai. Bija paredzēts, ka viņa uz teātri brauks kopā ar kādu no saviem draugiem. Diemžēl draugi atteicās, un meitai kompāniju sastādīja tēvs. Vīrs ar prieku izrādi noskatījās otro reizi. Arī meita bija sajūsmā. Viņa personāžos pat saskatīja dažas līdzības ar sevi. Katrā ziņā esmu priecīga, ka meitai būs ko pārdomāt. Ļoti ceru, ka viņa redzētās izrādes iespaidā nākotnē centīsies realizēt savus jaunības sapņus. Katrs vecāks taču vēlas, lai viņa bērns būtu laimīgs.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Tevi visu laiku pavada spriedze un vēlme attīstīties, ja pakausī jūti konkurenta elpu.