2. augusts, svētdiena

02.08.2015.

Gaisa uzpilde

Braucām no Rundāles pils un piestājām pie Iecavas benzīntanka veikala, lai nopirktu saldējumu. Mašīnu noliku netālu no gaisa uzpildes iekārtas. Meita to nopētot pajautāja: “Kuras tad mašīnas uzpilda ar gaisu?” Smejoties atteicu, ka gumijotās.

Bet patiesībā nebūtu jau nemaz tik slikti, ja benzīna, dīzeļa vai elektrības vietā mašīnu iedarbinātu tīrs gaiss. Ekoloģiski, lēti un galvenais, ka varētu iztikt bez uzpildes stacijām, jo bāku ar gaisu šoferis varētu piepumpēt (piepūst) pats jebkurā pieturvietā.


Makšķernieka sapnis

Rīgas HES Daugavā pazemināja ūdens līmeni. Vīrs šo liktenīgo dienu gaidīja visu vasaru, pieskandinādams man pilnas ausis ar stāstiem, kā bridīs līdz saliņai un makšķerēs zivis. Par to, cik ūdens līmeņa pazemināšana ir svarīga, liecina kaut vai tas, ka dienas laikā viņš trīs reizes devās līdz Daugavai. No rīta vīrs, es un dēls ar riteņiem nobraucām gar Daugavu, bet pēcpusdienā vīrs un meita. Savukārt vakarā vīrs mani uzaicināja pastaigāties. Protams, ka gar Daugavu.


Aizmirstais hobijs

Kamēr vīrs ar dēlu makšķerēja, bet meita tusējās ar draugiem, uzšuvu puķainu vasaras kleitu. Nebiju sev apģērbu šuvusi vairāk kā gadu, jo kaut kāda iemesla dēļ bija pazudusi vēlme to darīt. Beidzot radās iedvesma. Un iemesls pavisam banāls – ar gludekli svārkos izdedzināju pamatīgu caurumu. Bija nepieciešams steidzami atjaunināt savu garderobi.


TV bauda

Televizoru skatos diezgan reti. Tā kā ārā bija neciešama suta, radās vēlme pagulšņāt dīvānā ar televīzijas pulti rokās. Protams, ka TV skatīšanās neiztika bez saldējuma ēšanas, jo bauda jāsagādā ne tikai acīm un ausīm, bet arī vēderam.

 

Ceļš uz saulaino tāli

Fotogrāfijas nosaukums aizgūts no Viļa Plūdoņa alegoriskās poēmas “Uz saulaino tāli”.

 

Ceļa putekļi

Vakarā ar riteņiem aizbraucām līdz meža karjeram. Tik daudz mašīnu te visas vasaras laikā nebiju redzējusi. Lūk, ko nozīmē pirmā karstākā vasaras diena. Cilvēki noilgojušies pēc peldes. Bet kā par spīti Daugavā pazemināts ūdens līmenis, tāpēc visi pārcēlušies uz karjeru.

Mašīnas pa grantēto ceļu brauca viena pēc otras. Gluži kā pa maģistrālo šoseju. Minoties ar riteni pa šo pašu ceļa posmu, jutos tāpat kā ceļmalas stabs, kuru no augšas līdz apakšai pārklājušas baltu putekļu kārtas. Pat zobos skrapstēja. Neapskaužu cilvēkus, kuru īpašumi atrodas līdzās šādiem grants ceļiem. Viņiem ceļa putekļi zobos skrapst cauru vasaru.


Trīs lietas – labas lietas; trīs darbi - labi darbi

Vēl nesen afišēju, ka nepatīkamie darbi jāpadara lietainā vasaras dienā, lai saulainā dienā varētu dzīvoties pa āru. Šodien manas domas kardināli mainījās. Sapratu, ka nespēšu ilgstoši uzturēties +300C temperatūrā, tāpēc karstākajā dienas daļā sēdēju mājās un paveicu tos darbus, kurus atliku no dienas uz dienu.

1. darbs. Tā kā esmu iecerējusi no septembra atgūt pazaudētās angļu valodas zināšanas, aizpildīju angļu valodas gramatikas testu. Lieliski! Pēc 20 gadu pārtraukuma no augstskolas padomju angļu valodas līmeņa esmu nobraukusi uz Pre-Intermediate līmeni (6. klases skolēna līmenis). Labi, ka apsteidzu 2-us zemākos līmeņus: Begginer un Elementary. Sevi mierinu, ka neesmu jau tik stulba, jo vienu svešvalodu – krievu valodu – pārvaldu perfekti. Bez problēmām varu lasīt gan literāro, gan tehnisko literatūru.

2. darbs. Aizgāju pie ģimenes ārstes (5 minūšu attālumā no mājas) nokārtot sanitāro grāmatiņu. Viņa man pajautāja, kā jūtos. Teicu, ka labi. Tas arī bija viss nepieciešamais, lai tiktu pie 7-us eiro vērtā zīmoga. Priecājos, ka flurogrāfa apskati var veikt katru otro gadu. Šogad mans ķermenis iztika bez apstarojuma.

3. darbs. Jau kopš bērnu dzimšanas piemiņai ik gadu kārtoju foto albumus. Piemēram, meitai to jau ir vairāk kā 11. Fotogrāfiju šķirošana un atlasīšana ir ķēpīgs pasākums. Šodien tam veltīju vairākas stundas. Uz fotosalonu aiznesu pilnu disku.


360 minūtes : 15 minūtes

Sajutos kā akmens laikmeta cilvēks, kurš dienas lielāko daļu veltījis ēdiena sagādāšanai. Ap pulksten 12-iem visa ģimene gājām uz mežu lasīt mellenes saldējumam un gailenes mērcei. Pēc meža divas stundas pagāja sēņu tīrīšanā. Pēc tam cepu karbonādes. Tikai ap pulksten 18-iem beidzu rosīties pa virtuvi. Pagāja apmēram 6-as stundas (360 minūtes), lai sagādātu ēdienu un apmēram 15 minūtes, lai to apēstu.


Pedagoga privātprakse

Lai kaut kā kustētos uz priekšu savā radošajā attīstībā, nolēmu iegūt pedagoga privātprakses sertifikātu. Jau agrāk esmu aicināta vadīt dažādus kursus skolotājiem. Pienācis laiks to noformēt oficiāli.

Gandrīz visa diena un puse nakts pagāja nepieciešamo papīru sagatavošanā. Pirmdien braukšu nodot. Neizslēdzu varbūtību, ka materiāls tiks izbrāķēts, un kaut kas būs jāpārraksta. Tāda nu ir tā birokrātija.

 

Lauki pilsētā

Kad pierima karstums (dienā atkal bija apmēram +300 C), pēc pulksten 19-iem visa ģimene devāmies piknikā uz saliņu. Tiklīdz Daugavā tiek pazemināts ūdens līmenis, turp mēs ejam makšķerēt un cept desiņas. Citā laikā uz šo saliņu nāktos peldēt ar laivu.

Šodien nemakšķerējām, jo zivis tādā karstumā neķeras. Cepām desiņas un baudījām saulrietu. Kaut arī saliņa atrodas netālu no pilsētas centra, uz tās reti kad sastopami cilvēki. Laikam tāpēc, ka te nevar peldēties.

Vakarā internetā izlasīju, ka ceļā uz Jūrmalu sastrēgumi bijuši gandrīz 20 km gari. Iedomājos, cik daudz stresainu un dusmīgu cilvēku cepušies karstajās mašīnās. Neapskaužu. Toties mēs pie upes varējām izbaudīt vientulību, mieru un klusumu. Precīzāk - laukus pilsētā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.