Spēle sastāv no astoņām dažādām ģeometriskām figūrām, kas ievietojamas viena otrā. Spēles prototips izveidots SketchUp programmā.


No 5 zirņiem piešķiru

   

Viviana ir četru bērnu māmiņa, kas labprāt vairāk laika pavadītu ar saviem bērniem, taču arī karjera viņai svarīga. Jaunā sieviete strādā atbildīgā amatā – ASV Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) izstrādā īpašu metodoloģiju, lai atklātu krievu spiegus. Vienā tādā reizē, kad Viviana no sava datora piekļūst krievu spiega datoram, tiek uzietas piecas fotogrāfijas. Vienā no tām ir redzams Vivianas vīrs Mets.

Kā tagad Vivianai rīkoties? Vai ticēt vai arī neticēt savam vīram, ar kuru kopā nodzīvoti 10 mīlestības pilni laulības gadi? Vai viņa spēs nodot vīru ASV tiesu sistēmai vai tomēr centīsies glābt ģimenes laimi?

Visu grāmatu caurvij duāla cīņa, kur mīlestību un uzticību mēģina apslāpēt meli, aizdomas un bailes par bērnu nākotni.


Vilhelma Purvīša darbi Lieldienu olu rotājumos

09.04.2021.

Tēma: ŠIS UN TAS Vērtējumi un atsauksmes Izstādes un citi apskates objekti

2021. gada Lieldienas Ogre sagaidīja ar 18 lielām apgleznotām olām, kas bija izvietotas visā pilsētas teritorijā. Uz Lieldienu olām attēloti motīvi no Vilhelma Purvīša (1872.- 1945.) gleznām. Mākslinieks ir ogrēniešu novadnieks, jo dzimis un pirmos sešpadsmit gadus pavadījis Zaubes pagasta “Vecjaužos” – tagadējā Taurupes teritorijā (Ogres novads), tāpēc Ogre popularizē mākslinieka darbus.

Vilhelms Purvītis ir nozīmīgs mākslinieks latviešu mākslas vēsturē, jo ir viens no pirmajiem, kas iedibināja ainavas žanra tradīcijas, savos darbos attēlojot Latvijas dabu. Viņa radīto darbu skaits mērāms tūkstošos, taču daudzus no saviem darbiem mākslinieks publiskajās izstādēs nerādīja un rūpīgi krāja savā dzīvoklī. Liela daļa darbu gāja bojā 1944. gada vasarā aviācijas uzlidojumu laikā Jelgavā. Vēl noteikti jāpiemin, ka Vilhelms Purvītis īstenoja savu ieceri, izveidojot Latvijas Mākslas akadēmiju. Pēc tam viņš vairākus gadus bija šīs augstskolas rektors.


Nāriņa

03.04.2021.

Tēma: E-GRĀMATAS Stāstiņi un pasakas

Reiz kādā meža ielokā, kur reti kāds cilvēks spēra savu kāju, bija izveidojies liels ezers, un tajā dzīvoja Nāriņa. Katru nakti, kad mēness un zvaigznes spoguļojās rāmajā ūdens virsmā, Nāriņa izpeldēja virs ūdens un, sēžot uz akmens, dziedāja ezera Valdniekam šupļdziesmas. Savukārt dienā Nāriņa slēpās ezera tumšākajā dzelmē, jo saules spožajā gaismā viņa varēja sadegt. Ezera iemītnieki Nāriņai daudz bija stāstījuši par sauli un gaismu, ko tā dod, tāpēc viņa ļoti vēlējās sauli ieraudzīt pati savām acīm.

Kādu reizi Nāriņa aizpeldēja pie ezera Valdnieka un teica, ka vēlas redzēt to, kas viņai liegts. Ezera Valdnieks apsolīja, ka Nāriņa sauli varēs ieraudzīt, bet tikai tad, ja būs pārvērsta par ūdensrozēm. Taču tādā gadījumā atpakaļ ceļa vairs nebūs un par Nāriņu viņa vairs nevarēs kļūt.

Nāriņa piekrita ezera Valdnieka nosacījumam, un viņa redzēja sauli.

Kopš tā laika ezera virsmu cauru gadu rotā nekur citur neredzētas, krāsainas ūdensrozes.

 

Vispirms radās tērps, bet pēc tam pasaka.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.