No 5 zirņiem piešķiru

Cik noprotu, tā ir otrā karikatūrista grāmata. Zinu, cik grūti izdomāt, kā attēlot kādu notikumu vai situāciju, pārvēršot to par joku. Gata darbus pirmo reizi pamanīju 2004. gadā CSDD Rīgas nodaļā (Bauskas ielā). Protams, ka izstāde toreiz bija par satiksmes drošības tēmu "Karikatūra uz Latvijas ceļiem…"

Vecāku žūrijas grāmata no "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas".

No 5 zirņiem piešķiru

Kad grāmatu atnesu no bibliotēkas, tās nosaukums 16 gadīgajai meitai šķita intriģējošs. Viņa domāja, ka grāmatā būs stāstīts par pirmo mīlestību un pirmo intīmo pieredzi, tāpēc grāmatu izlasīja pirms manis. Bija manāmi vīlusies.

Grāmatā iekļauti 7 stāsti. Lai arī katra stāsta varoņiem citādi vārdi, man radās iespaids, ka stāstu galvenā varone ir pati rakstniece dažādos vecumposmos. Valoda laba, bet saturs nav īsti manā gaumē. Pēc dažiem stāstiem radās jautājums: "Ko īsti rakstniece ar to gribēja pateikt?" Vislabākie šķita "Slepenā kaste" un "Tur, ārā". Pēdējo stāstu "Aukstā zeme" vispār nespēju izlasīt līdz galam. Tā kā divas dienas pavadīju laukos, kur nebija iespējams iet ārā, jo lija lietus, lasīju. Citādā situācijā šai grāmatai nebūtu atvēlējusi tik daudz laika. 

No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu nopirku meitai, taču vispirms izlasīju pati. Ļoti laba jauniešiem, jo uztverama kā tāds pamudinājums, iedrošinājums. Savukārt man – 45 gadniecei – grāmata radīja nepilvērtības kompleksus, jo sāku aizdomāties un pat nožēlot, ka savā dzīvē ne ko tik globālu un finansiāli veiksmīgu neesmu pasākusi.

Lasot grāmatu secināju, ka veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt 5 īpašībām:

1) zināšanas specialitātē vai arī savā hobijā;

2) perfekta angļu valodas prasme (literatūras lasīšana, starptautisku kontaktu veidošana, konferenču un kursu apmeklēšana);

3) komunicēšanās māka (ekstraverti cilvēki);

4) uzņēmība, atbildība, nedaudz nekaunības;

5) ķēriens uz naudas iegūšanu.

Pēc Latvijā panākumus guvušo cilvēku stāstījuma sapratu, ka savs bizness, diemžēl, atņem gan veselību, gan ģimenes kopā būšanu, tāpēc jaunietim jāizvēlas, kas viņa dzīvē būs galvenais. Varbūt no visa pa druskai, lai būtu līdzsvars?

Drīzāk to nosauktu par vīrieša rakstītu dienasgrāmatu, kas adresēta sievietēm, jo nez vai citi vīrieši spētu sagremot šo sievišķīgi ņaudulīgo jūtu izvirdumu. Galvenais varonis (iespējams, ka pats autors), kaut arī viņam jau ir 30, vēl nav nobriedis nopietnām attiecībām, jo uzvedas kā bezatbildīgs 18-gadnieks. Tas, ka nesen šķīries no sievas un viņu pametusi mīļāka, nav pamats vīrietim izrādīt savu vājumu. Kāpēc mums tiek iepotēti stereotipi, - līdzko vīrietim slikti, ir jāpiedzeras un jāpārguļ ar pirmo, kas pagadās. Kāpēc vīrieši šādās reizēs izturas kā bez bremzēm? 30 gados jau būtu tā kā laiks iedegties kādai morāles normu signāllampiņai.

Grāmatas autors lasītājiem burtiski uzspiež dogmu, ka mīlestība ilgst trīs gadus. Tas mani nedaudz nokaitināja, tāpēc internetā pameklēju, ko par mīlestības ilgumu raksta psihologi. Viņu skatījumā runa iet par iemīlēšanās posmu, kura laikā organisms izstrādā vairākus hormonus, kas rada laimes sajūtu. Par iemīlēšanās posma garumu psihologu domas dalījās – no pusotra gada līdz 4 gadiem. Kad iemīlēšanās posms beidzas, laimes hormonu izdalīšanās mazinās, rozā brilles nokrīt un mīļotajā cilvēkā tiek saskatīti trūkumi. Tas pāris, kurš tiek pāri šai attiecību krīzei, var ieiet nākamajā mīlestības posmā, kas vairs nav tik emocionāli vētrains kā iemīlēšanās laiks. Un vēl psihologi atzīst, ka mīlestība var būt ilgstoša, ja divi cilvēki ik dienas piestrādā pie savām attiecībām. Un te nav domāta tikai kaisle un sekss, kas ir grāmatas autora formulētās mīlestības pamatā.

P.S.

Pēc šīs grāmatas uzņemto filmu L`Amour dure trois ans (2012.) biju mēģinājusi skatīties kādu laiku pirms grāmatas lasīšanas. Diemžēl spēju izturēt tikai pirmās 5 vai 10 minūtes. Varbūt tajā dienā nebija īstais noskaņojums, bet vairāk pie šīs filmas neesmu atgriezusies.