Madeiras sala (turpinājums)

 

Pludmales

Lai gan Madeiras salu no visām pusēm ieskauj Atlantijas okeāns, ar pludmalēm uz salas ir gana trūcīgi. Mūsu maršrutā bija iekļautas divas dzelteno smilšu pludmales – ciematiņā Calheta un pirmajā Madeiras galvaspilsētā Machico. Ar mūsu Jūrmalu nesalīdzināt, jo lielākā no izrādītajām dzelteno smilšu pludmalēm (Calheta) mums izraisīja smīnu. Tā drīzāk atgādināja trīs vai četrus vienkopus savienotus pludmales volejbola laukumus. Pie tam dzeltenās smiltis šajās abās pludmalēs ir attransportētas no 1000 km attālā kontinenta. Redzējām arī divas nelielas “melno” smilšu pludmales (no vulkāniskajiem iežiem). Pamērcējot kājas okeānā un ejot atpakaļ līdz krastā atstātajām kurpēm, slapjās kājas aplipa ar pelēkajām smiltīm kā ar dubļiem (pilsētā Ribeira Brava).

Lielākā no redzētajām Madeiras dzelteno smilšu pludmalēm (ciematiņā Calheta) ar importētajām smiltīm. Iebetonēta no visām pusēm kā bērnu smilšu kaste.

 

Pilsētas Machico dzelteno smilšu pludmalei līdzās atrodas jahtu piestātne (diez vai ūdens ir tīrs). Turpat netālu pa betona blokiem rāpoja krabji.

 

Pilsētas Ribeira Brava melno smilšu pludmale, kas manā uztverē asociējās ar kaut ko netīru. Madeirieši var latviešus apskaust smilšaino jūras krastu dēļ.

 

Visiespaidīgākās pludmales bija ciematiņā Porto Moniz. Tās ierīkotas starp vairākiem dabiskiem vulkānisko klinšu baseiniem un savienotas ar betona pastaigu takām. Līdzās vienai no pludmalēm atrodas neliels akvārijs. Kaut arī to var izstaigāt 20-30 minūšu laikā, bērnam būs interesanti pavērot dažādas zivis un okeāna dzīvniekus.

 

Ja nemaldos, ieeja šajā pludmalē maksāja 2 eiro. Gadījumā, ja nav ieplānots peldēties, tāpat ir vērts ieiet. Pludmales kreisajā pusē var lūkoties uz okeāna viļņu šļakatām pret krasta akmeņiem. Šajā vietā bija redzami arī vairāki nirēji. Viens no okeāna iznāca ar lielu austeru maisu un astoņkāji, kas karājās pie jostas.

 

Otrā Porto Moniz pludmale. Ar sarkanu ovālu uz fotogrāfijas apvilku peldētājus. Netālu no šīs pludmales atrodas akvārijs.

 

Aprakstītās pludmales (uzklikšķinot uz kartes, tā palielinās).

 

 

Mājas

Nevar nepamanīt, ka Madeirā visas privātmājas celtas vienādā stilā - baltā krāsā un ar sarkanu dakstiņu jumtu. Daudzām mājām jumtu gali dekorēti ar pieskaņotu ornamentu. Arī skursteņus nosedz glīti jumtiņi.

Skats no pacēlāja vagoniņa uz Funšalas mājām.

 

Skursteņu jumtiņi.

 

Jumtu dekoratīvās detaļas.

 

Ar nedaudz baisu sajūtu noraudzījos uz ceļamkrāniem, kas līdzās mājām vai kalnos virs mājām, cēla citas mājas. Nespētu iedomāties, kā justos, ja virs manas mājas darbotos tāds metāla monstrs.

 

Pilsētiņā Santana var redzēt vairākas agrāk salai raksturīgās trīsstūrveida mājiņas ar biezu jumta segumu. Tās nokrāsotas spilgtās krāsās un pieejamas tūristu apskatei kā nelieli suvenīru kioskiņi.

 

Pilsētiņa Santana (uzklikšķinot uz kartes, tā palielinās).

 

 

Skati uz klintīm un kalniem

 

Pilsētas Ribeira da Janela skatu laukums uz Eira da Achada.

 

Skats uz Ponta de São Lourenço (Sv. Laurenca ragu).

 

Skats no Pico do Ariero.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Madeiras salas un Porto Santo salas kartes.

 

 

 

Madeirā vairākās vietās redzēju apgleznotas flīzes. Piemēram, lidostā vienu sienu rotā vairāki sižeti ar balti zilām flīzēm. Tik ļoti atgādināja Rundāles pils krāsnis, tikai lielākos mērogos.

 

 

Dzeramā ūdens aka.

 

Klints, kas redzama no Funchal (Funšalas) krasta un gleznojums uz flīzēm pilsētvidē.

 

 

Abās salās gājēju celiņi izlikti no maziem akmentiņiem, veidojot dažādus ornamentus. Tas norāda uz portugāļu čaklumu. Mūsu bruģu licējiem vajadzētu pamācīties.

 

Ļoti iepatikās tautas tērpa cepures ar garu puļķīti virspusē. Meita izteica versiju, ka tā tiek attēloti garie palmu kāti. Bet tas ir tikai mūsu pieņēmums.

 

Viens no Madeiras simboliem ir strelīcija. To var redzēt privātmāju un pilsētas apstādījumos, kā arī uz suvenīriem. Funšalas tirgū nopirku divus strelīciju stādiņus ar zemi. Izturēja lidojumu, atrodoties kurpju kastē. Kāda sieviete uz Latviju atveda lielu strelīciju pušķi. Lidojuma laikā to ielika rokas bagāžas nodalījumā.

 

Beidzot uzzināju, kas ir ponča (lasīt 3. punktu šeit). Poncha ir madeiriešu nacionālais dzēriens, kura sastāvā ir rums, augļu sulas, medus (iespējams, ka cukurniedru). Viss sastāvs kopā tiek sajaukts ar īpašu maisīšanas rīku (fotogrāfijā redzams). Tā kā tas ir stiprs alkoholiskais dzēriens, var palūgt klāt pielikt ledu. Neesmu alkohola cienītāja, bet man šis dzēriens garšoja.

 

Funšalā pie kuģu piestātnes uz gājēju promenādes tika pārdoti cepti kastaņi. Tos cep uz vietas. Man garšoja, jo nedaudz līdzinās riekstiem. Kad atvedu pagaršot uz Latviju, manējie izbrāķēja. Iespējams tāpēc, ka nebija vairs silti.

 

Noteikti jāpagaršo Madeiras tradicionālā medus kūka, kur medus vietā tiek lietots cukurniedru sīrups. Pēc garšas tā atgādina pumperniķeli, tikai ar mīkstāku konsistenci.

 

Pieņemu, ka šī ir dateļpalma. Kad ogas nokrīt, zars, uz kura tās auga, sakalst un līdzinās slotiņai. Porto Santo salā vienu tādu zaru slotiņu atradu mētājamies nenovāktā teritorijā. Kā jau latviete, kas visām dabas veltēm atradīs pielietojumu, savācu to. Vietējie uz mani dīvaini skatījās, kad pa pilsētu staigāju ar prāvu žagaru rokās. Toties es jau tad zināju, ka tas būs savdabīgs interjera dekors. Knapi ielīda lielajā čemodānā. Uz Latviju atvedu, neko nenolauzusi.

 

Šis ir palmas mizas gabaliņš, ko atradu, mētājamies zemē līdzās palmām. Manā skatījumā tas līdzinās audumam ar velku un audu diegiem. Ko var zināt, varbūt palmas miza bija pirmo audumu prototips?

 

Funšalas pilsētas parkā, kur sastādīti eksotiski koki no dažādām valstīm, zālītē atradu dīvainu čiekuru ar sarkanām sēkliņām. Tā arī nenoskaidroju, no kura koka nokritis. Protams, ka atvedu uz Latviju.

 

Vakarā pastaigājoties pa Porto Santo pludmali, pamanīju no okeāna izskalotas mazas, zilas radībiņas. Nosaucu par zilajiem korķīšiem. Tikai mājās atbraucot, internetā uzmeklēju, ka tās ir velella velella – attāls medūzas radinieks ar buriņu uz muguras.

 

Madeiras pils dārzā karaliskajai palmai bija nokritusi zieda daļa. Tā ir tik liela, kā krēsla sēdvieta ar atzveltni. Domāju, ka amatniekiem tas būtu lielisks materiāls interjera elementu izstrādē, līdzīgi kā bērzu tāss. Nobildēju faktūru.

 

Abās salās redzējām ļoti daudz ķirzakas. Arī pilsētās. Piemēram, Funšalas pilsētas parkā sēdēju uz soliņa un sajūsminājos, kā ķirzakas savā starpā cīnījās par maizes gabaliņiem. Pie mums pieņemts ar maizi barot putnus, bet te ar maizi baroju ķirzakas.