6. diena

Moletai – Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs – Ignalina – Visagina – Zarasai – Stelmuže – Zarasai – Daugavpils - mājas

APRAKSTS UN ATTĒLS

NOVĒRTĒJUMS

No Moletai līdz Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejam apmēram 15 km. Jābrauc pa Utenas ceļu un pie norādes jānogriežas pa labi.

Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs atrodas Kuļoņa ciemā. Tas ir pasaulē pirmais un vienīgais šāda veida muzejs. Ekspozīcija veltīta cilvēces saiknei ar Visumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām (folklora, mitoloģija, kalendāri u.c.). Muzejā ir divi 40 m augsti torņi, kuros var uzbraukt ar liftu.

Muzeja pagalmā uzstādīts laukakmeņu aplis, kas apzīmē saules gaitu. Izmantojot jaudīgu tehniku, aplī izkārtoti 32 laukakmeņi, kas sver 20-30 tonnas katrs.

Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejā atrodas Eiropā lielākais plašai sabiedrībai pieejamais teleskops.

http://www.etnokosmomuziejus.lt

Pirms braukšanas vēlams jau pulksten 8 sazvanīties ar muzeju, lai sarunātu, cikos un kādā valodā tiek organizētas grupas. Individuālos apmeklētājus muzejā neielaiž. Tā kā muzeja sākumdaļa atrodas zem zemes, vēlams paņemt līdzi jaku.

Tajā dienā, kad braucām mēs, krievu grupas nebija, tāpēc gājām kopā ar lietuviešiem. Šo to sapratām, šo to gids pārtulkoja, šo to paši piedomājām.

Biļešu cenas pieņemamas (atkarīgas no nedēļas dienas un diennakts laika). Katrā ziņā tik dārgi kā Eiropas parkā, nebija.

Uzbraucot muzeja tornī, paveras skaists skats uz apkārtni. Var saskaitīt pat 6 vai 7 ezerus.

Teleskops pieejams citā mājā. Jāpabrauc dažus simtus metru uz priekšu. Mēs tur negājām, jo nav vērts debesīs skatīties pulksten 12 dienā.

Muzejā tiek organizētas arī nakts ekskursijas.

Senās Biškopības muzejs Stripeiku ciemā (Stripeikių kaimas, Ignalinos rajonas) - iecienīta tūristu vieta. Atrodas netālu no Ginučiai dzirnavām (atzīme pievienotajā kartē).

Interesants muzejs ar dažādiem bišu stropiem un glīti iekoptu vidi. Tā kā mans vecvectēvs bija bitenieks, es bērnībā daudzus muzeja eksponātus biju jau redzējusi un pat pielietojusi darbībā.

Muzeja teritorijā ir neliels šūpoļu laukumiņš bērniem. Pār upīti izveidots koka tiltiņš, bet upītē ierīkots neliels mākslīgs ūdenskritums.

Ginučiai dzirnavas (atzīme pievienotajā kartē) – iecienīts tūrisma objekts.

Gribējām apstāties un paskatīties, bet autostāvvietā tieši ceļa vidū pastaigājās gulbju ģimene un pīles. Tā mēs pabraucām garām, noskatoties uz dzirnavām pa mašīnas logu.

Pabraucot garām Ginučiai dzirnavām, pēc neliela ceļa gabaliņa var nokļūt pie Ginučiu pilskalna.

Kad ieraudzījām kāpnes, kas uziet kalnā, neviens negribēja kāpt augšā. Kaut kā pierunāju. Bija vērts, jo no kalna paveras skaists dabasskats uz ezeru. Beigu beigās visiem patika.

No Vilnius līdz Ignalina 110 km.

Kā vēsta leģenda, pilsētai Ignalinas nosaukumu devuši nelaimīgie mīlētāji Igns un Lina. Lai arī Ignalinas vārds saistās ar AES, patiesībā Ignalinas AES atrodas pie Visaginas pilsētas 45 km attālumā. Ignalinā cep Lietuvas nacionālo gardumu šakotis. Ignalinas apkaimē ir ap 200 ezeru.

šakotis

Pa ceļam iebraucām Ignalinā, jo domājām, ka tā varētu būt viena no pēdējām vietām Lietuvā, kur nopirkt šakotis. Domāju – ja reiz te cep šos gardumus, tad būs arī firmas veikals. Neredzējām. Gardumus kā dāvaniņas mājiniekiem nopirkām parastā pārtikas veikalā.

Šī Lietuvas daļa tiešām ir ezeriem bagāta. Vienu brīdi šķita, ka pie katras mājas ir savs ezers. Skaisti dabasskati.

No Ignalina līdz Visagina 40 km.

Netālu no pilsētas Visagina atrodas Ignalinas atomelektrostacija (1975.). Tā ir jaunākā pilsēta Lietuvā, kas tika izveidota speciāli strādniekiem. Pilsētā darbojas AES informācijas centrs, tikai iepriekš jāpiesakās.

Uz šo Lietuvas pusi vēlējos braukt, lai redzētu, kāda tad izskatās daudzkārt negatīvi pieminētā Ignalinas atomelektrostacija.

Nekā sevišķa – tāds milzīgs padomju laika monstrs, kura teritorijā tagad darbojas dažādas firmas.

No Visagina līdz Zarasai 38 km.

No Zarasai līdz Stelmuže apmēram 15 km.

Stelmužē aug ozols, kuru uzskata par vecāko Lietuvā un vienu no vecākajiem Eiropā. Tā vecums apmēram 1500 - 2000 gadu. Ozola augstums 20 m, bet apkārtmērs – 10 m. Līdzās atrodas koka baznīciņa.

Šo ozolu esmu redzējusi pirms dažiem gadiem. Kā jau večuks – tāds sašļucis, sastutēts ar kokiem un apsaitēts. Liels gan.

Lai nenokavētu Daugavpils Mākslas centru, pie ozola nebraucām.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (Mihaila ielā 3)

Mākslas centra Rotko sektorā apmeklētājiem pieejama Rotko oriģinālu zāle, kurā izvietoti seši mākslinieka darbu oriģināli, ko centram deponējuši pasaulslavenā mākslinieka bērni.

Piedodiet, bet iebraucot Daugavpilī jutos, ka esmu atgriezusies atpakaļ pagātnē, t.i., Latvijas pilsētā pirms 20 gadiem. Neredzēju nevienu luksoforu (varbūt tie paslēpušies pilsētas centrā) un navigators neuzrādīja tādu ielu kā Mihaila. Zināju, ka mākslas centrs ierīkots cietokšņa ēkā, tāpēc navigatorā norādījām tuvāko Odu ielu. Pilsētā un pat iebraucot muzeja teritorijā (pa Odu ielu) nekur nebija norādes uz muzeju(!). Muzeja darbinieki teica, ka pie tā pašlaik aktīvi strādājot.

Ļoti mūsdienīgi un interesanti iekārtotas M. Rotko izstāžu zāles. Kopumā ēkā izkārtojušās 4 izstādes. Arī atrestaurētā ēka man patika. Biju šajā celtnē  pirms 2009. gada, kad projekta vadītāja mūs vadāja pa izdemolētu graustu un pacilāti stāstīja, ka pēc dažiem gadiem te būs skatāmi Marka Rotko miljonus vērtie oriģināldarbi. Toreiz man kaut kā neticējās.