4. diena

Vilnius - Trakai - Vilnius

 

Trakai (tulkojumā  līdzenums, izcirtums) – viens no populārākajiem tūrisma objektiem Lietuvā, kas izveidojies vairāku ezeru ielokā.  Galves ezera dziļums 45 m un uz tā ir 20 salas. Traķu apkārtnē 200 ezeru.

 

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

 

NOVĒRTĒJUMS

 


No Vilnius līdz Trakai 27 km. 

Traķu pils (Kęstučio g. 4) ir vienīgā pils Eiropā, kas atrodas uz salas ezera vidū. Lai tiktu pilī, jādodas pāri Galves ezeram pa vienu no skaistākajiem gājēju tiltiņiem Lietuvā. Savulaik šeit atradās Lietuvas lielkņaza Ķēstuta un vēlāk viņa dēla Vītauta Dižā (izcilākais Lietuvas valdnieks) rezidence. Tā bija viena no vēsturiskajām Lietuvas galvaspilsētām. Pašlaik redzamā pils uzcelta 1987. gadā. Ezera piekrastē pie tilta ir suvenīru tirgošanas vieta.

Iepretim Traķu pilij Galves ezera otrā krastā atrodas Užutraķa muiža ar parku.

 

Auto stāvvietas netālu no pils maksā 2 vai 3 Lt stundā (atkarībā no vietas). Daudzi vietējie iedzīvotāji piepelnās, savos pagalmos pa 10 Lt  ļaujot turēt mašīnu kaut vai visu dienu. Muzeja apskatei, braucienam ar kuģīti, pusdienām un pastaigai pa krastmalu pilnīgi pietiek 3,5 – 4 stundas, tā ka paši varat izrēķināt, kur izdevīgāk novietot mašīnu.

Kāds no vietējiem piedāvāja pa 30 Eur 40 minūtes pavizināt ar jahtu. Tajā dienā pūta stiprs vējš un jahta nelikās tik droša kā kuģītis. Ar kuģīti apmetām lokus ap salām un kopumā pa ezeru braukājām gandrīz stundu. Tik brīnišķīgi karstā dienā sajust pretvēju un iedomāties, ka tu lido. Gluži kā filmā „Titāniks”. Par četriem cilvēkiem samaksājām apmēram 80 Lt. Lētāk, nekā būtu par jahtas braucienu.

  

Kāds labvēlis uz tilta un vairākās vietās krastmalā pielipināja līmlapiņas ar uzrakstu: „Paņem smaidu!”. Es pasmaidīju par jauko ideju un vēl vienu smaidu rezervei ieliku savā somā.


Pirms daudziem simtiem gadu Vitauts daļu karaīmu (turku cilšu pēcteči; dzimtene  Krima) paņēma gūstā un atveda uz Traķiem. Vēl tagad Lietuvā dzīvo vairāki simti karaīmu.

Lūgšanas nams – kenesa (Karamu 30), Karaīmu etnogrāfiskā ekspozīcija (Karamu 22), bet tai pretējā ceļa pusē ēstuve, kur var baudīt  karaīmu nacionālo ēdienu – kibini (pildīti ar gaļu, kāpostiem, biezpienu).

 

Visām Karamu ielas mājām pret ceļu vērsti 3 logi:  viens – Dievam, viens – Vītautam, viens – ģimenei.

Gribējām ieiet paskatīties karaīmu etnogrāfisko ekspozīciju. Diemžēl pirmdienās un otrdienās tā ir slēgta.

Tā kā nezinājām, ka uz šīs ielas ir ēstuve, bijām paēduši jau citā vietā.


 

 

 

Vilnius – Lietuvas galvaspilsēta ar  lielāko un skaistāko vecpilsētu Austrumeiropā.

 

Apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

NOVĒRTĒJUMS


1. Katedrāles laukumā uzstādīts piemineklis valdniekam Ģediminam, kurš 1323. gadā dibināja Viļņas pilsētu. Ģedimins piemineklī atveidots ar zobenu kreisajā rokā, bet līdzās tam dzelzs vilks, kas apciemojis valdnieku sapnī un norādījis, kur būvējama šī pilsēta. Turpat atrodas katedrāle,  balts Zvanu tornis, kā arī Viļņas Jaunā pils, kas uzbūvēta no jauna vecās pils vietā.

 

Vakarā, kad satumst, katedrāle tiek izgaismota. Tad tā ir pat skaistāka nekā dienā. Masīvās skulptūras virs divslīpju jumta uz tumšo, ātri slīdošo mākoņu fona man šķita kā pareģi, kā satraucošu ziņu nesēji. Pārņēma tāda nedaudz sirreāla sajūta.

Katedrāles iekštelpas biju redzējusi padomju laikā – deviņdesmito gadu sākumā, kad sadraudzības pasākumā no LU ciemojāmies pie Viļņas studentiem. Toreiz tas šķita kā brīnums, jo kaut ko tik lielu, svētu un greznu redzēju pirmo reizi. Kad katedrālē iegājām tagad, manas sajūtas vairs nebija tādas kā jaunībā. Liekas, ka biju gaidījusi kaut ko vairāk. Bet nekas jau nav mainījies, tikai es pati.

 


2Sarkanrudais Ģedimina tornis (Arsenalo g. 5) kalnā ar Lietuvas karogu ir Lietuvas simbols. Tornī ir muzejs, bet uz jumta – skatu laukums, kur paveras brīnišķīga Viļņas panorāma. Kalnā jāiet pa bruģētu, serpentīnveida celiņu.

 

Kalnā kāpām vakarā, tāpēc tornis bija jau slēgts. Brīnišķīgā pilsētas panorāma labi redzama arī no kalna. Vienīgi kāpšana kalnā ir apgrūtinoša, jo ceļš bruģēts ar dažāda veida akmeņiem. Vieglāk šo ceļu pārvarēt ar slēgtām botām nevis vaļējām vasaras kurpītēm. Iepriekš vācot informāciju, biju lasījusi, ka kalnā var uzbraukt ar funikulieri. Varbūt. Katrā ziņā mēs to neredzējām. 

 


3. Triju krustu kalns, ko sauc arī par Pliko kalnu, atrodas Viļņas upes labajā krastā.

4. Viļņas Universitāte, kas dibināta 1579. gadā un tiek uzskatīta par vecāko universitāti Baltijas valstīs.

5. Lietuvas Republikas prezidenta rezidence.

6. Sv. Jāņa baznīca.

7. Signatāru nams - slavenākā ēka Lietuvā, jo te 1918. gada 16. februārī parakstīja neatkarības aktu.

8. Sv. Annas baznīca - vēlās gotikas šedevrs un pati skaistākā baznīca.

9. Sv. Paraskevas pareizticīgo baznīca.

10. Rātslaukums - senajos laikos bija tirgus laukums. Rātsnams.

11. Sv. Kazimira baznīca - viens no izcilākajiem Viļņas baroka paraugiem.

12. Sv. Terēzas baznīca.

 

14. gadsimtā 3 mūki kalna virsotnē tika piekalti krustos. Lielos krustus – piemiņas zīmi - var redzēt no attāluma. Turp negājām.

Universitāte atradās pavisam netālu no mūsu dzīvokļa. Vakarā, kad tika izgaismota, tā izskatījās ļoti grezna.

Dzīvokļa saimnieks teica, ka Sv. Jāņa baznīcā iespējams uzkāpt skatu tornī. Kad aizgājām, baznīca bija jau slēgta. Patiesībā pietika ar skatu laukumu pie Ģedimina torņa.

Svētdienā autostāvvietas vecpilsētā ir bez maksas, bet pārējās dienās 20 minūtes maksā 1 litu. Salīdzinot ar Rīgu, var teikt, ka ļoti lēti. Pirmā diena, kad iebraucu vecpilsētā, bija svētdienas pēcpusdiena. Mašīnu daudz, stāvvietas pilnas, cilvēku pūļi, ceļi nezināmi un navigācijas sistēma ar novecojušu info. Tā nu es maldījos pa vecpilsētas ieliņām, ik pa mirklim atduroties pret „ķieģeli”. Apstājāmies pie Sv. Annas baznīcas un sagaidījām dzīvokļa īpašnieku, lai viņš mūs pa pareizo ceļu aizvestu līdz dzīvoklim Pilies ielā.


13. Izejot cauri vecpilsētai, sasniedzams otrs Viļņas simbols – Aušras vārti (Aušros vartai). Vārti būvēti 16. gs. sākumā un ir vienīgie no 9 senās pilsētas nocietinājuma vārtiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Vārtu kapelā novietota Jaunavas Marijas svētbilde. Svētbildei piedēvētas brīnumdarītājas spējas, tāpēc pie vārtiem pulcējas ticīgie.

 

Deviņdesmito gadu sākumā, kad lietuviešu studenti mūs vadāja pa Viļņas vecpilsētu, viņi stāstīja, ka ejot zem šiem vārtiem, jāiedomājas vēlēšanās. Neatceros, vai toreiz iedomātā vēlēšanās piepildījās, bet tas neatņēma prieku šoreiz iedomāties jaunu vēlēšanos.


14. Artilērijas bastionu (Boksto 20/18) cēla 17. gs. pirmajā pusē kā pilsētas nocietinājuma sastāvdaļu, bet 18. gs. beigās tas sagruva. Vēlāk bastionā iekārtoja bāreņu patversmi, pēc tam tur atradās pilsētā lielākā atkritumu izgāztuve. Pirmā pasaules kara laikā vācieši atkritumus aizvāca un tajā vietā iekārtoja ieroču noliktavas. Telpas bija vēsas, tādēļ padomju laikā tās nolēma izmantot par dārzeņu glabātuvi. 1987. gadā šeit atvēra muzeju. 

 

No bastiona paveras jauks skats uz vecpilsētu un pauguraino Užupis rajonu. Vienīgais, ka šo pakalnu iemīļojuši arī atpūtnieki - alus dzērājiņi.


15. Viļņas upes pretējā krastā atrodas mākslinieku rajons „Užupis republika”Užupi dažkārt salīdzina ar Monmartru Parīzē vai Kristiāniju Kopenhāgenā. Centrālajā laukumā atrodas Eņģeļa skulptūra, bet Viļņas upi sargā Užupis nāriņa.

 

Nesanāca laiks pastaigāt pa šo rajonu. Šo to redzējām caurbraucot ar mašīnu.


Akvaparks Vichy (Ozo 14 C)

www.vandensparkas.lt

 

Bērniem pajautāju, kas visvairāk no brauciena uz Lietuvu viņiem patika. Atbilde skanēja vienbalsīgi – akvaparks. Tā nu sanāca, ka tik lielā akvaparkā bērni bija pirmo reizi.

  

Man ir fobijas no ūdens, bet vīram alerģija no hlora. Tā kā bijām apsolījuši akvaparku un nevēlējāmies bērnus svešā vietā atstāt vienus pašus, tad nopirkām sev biļetes, iegājām akvaparkā un abi ar vīru nepārģērbušies sēdējām ārā uz terases. Dārgi mums tā sēdēšana sanāca – apmēram 24 lati, bet ko tu tik nedarīsi bērnu dēļ.

Mašīnu novietojām līdzās esošā lielveikala Akropolis stāvlaukumā.


Akropolis (Ozo 25) - izklaides, sporta un tirdzniecības centrs. Boulings, slidotava, kino, ēstuves un veikali.

 

 

Kaut arī adreses numuri atšķiras, akvaparks un lielveikals atrodas blakus.

Gājām uz lielveikalu meklēt ēstuvi, kas līdzinās Lido Dzirnavām (interjeru veidojis tas pats mākslinieks). Diemžēl neatradām un nācās ēst citur. 


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti izdevniecības „Jāņa Sēta”, „Zvaigzne ABC” un Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Šo celtni es nosaucu par Smaidīgo celtni. Tā atrodas Kauņas vecpilsētā un ir labi redzama no Aleksotas pakalna. Ja atmiņa neviļ, smaidiņš uz celtnes sienas bija pulkstenis vai barometrs.

 

 

Velosipēdu stabs ar puķpodiem Kauņas vecpilsētā.

 

 

Strūklaka Kauņā, Laisves alejā.

 

 

 

Lietuvas brīvdabas muzejā pie ieejas atrodas interesanti vējrādītāji. Vēja plūsma kustina mehānismu un izskatās, ka cilvēciņi strādā.

 

 

 

 

Apadīts koks Viļņas centrā.

 

 

Tik garš limuzīns agrāk nebija redzēts.

 

 

Šķiet, ka Latvijā nav luksofori ar šāda veida zaļu bultu.

 

 

Automašīnu kapsēta kādā no Lietuvas pilsētām.