2. un 3. diena

Kaunas - Vilnius

 

Kaunas  – otra lielākā Lietuvas pilsēta. Vairāk kā 80% iedzīvotāju ir lietuvieši. Kauņas nosaukums saistīts ar vārdu „kaunasi”, kas nozīmē kauties, cīnīties. Kauņu varētu nosaukt par Lietuvas kultūras un muzeju centru.

 

Apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 

 

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

 

NOVĒRTĒJUMS

 


1. Nemunas un Neres satecē izveidots parks. Parkā atrodas Kauņas pils (Pilies 17), kuras tornī plīvo karogs ar tauru – Kauņas simbolu. Pils celta divu upju satecē, lai vieglāk būtu atvairīt krustnešus.

 

 

Bērni parkā jūsmoja par āra trenažieriem. Puika uz Lietuvu bija paņēmis skeitu, tāpēc, lai viņš varētu braukāties pa rampām, vakarā nācām šurp vēlreiz. Meita ar tēvu turpat spēlēja badmintonu. Tā nu veiksmīgi sagadījās, ka fonā skanēja AC/DC mūzika, jo netālu uz āra skatuves uzstājās populārā Lietuvas grupa AC/DC tribute. Tā kā puika fano par šo mūziku, viņam bija dubultprieks. Mēs pat aizgājām līdz nožogojumam, kur varējām labi pārredzēt skatuvi.

 


2. Rātslaukuma dominante ir vecais rātsnams (Rotušes 15) – balta ēka ar vairāk nekā 50 m augstu torni, ko sauc par „balto gulbi”. Šobrīd te ierīkota dzimtsarakstu nodaļa, tāpēc sestdienās redzami kāzinieki. Rātsnama pagrabstāvā atrodas Keramikas muzejs.  

 

Braucienu izkārtoju tā, lai Kauņā būtu sestdienā. Pulksten 12 ap rātsnamu bija redzami vismaz 6 jaunie pāri. Saulaina vasaras diena, skaistas līgavu kleitas un interesanti noformētas jaunlaulāto mašīnas. Tas viss uz baltā rātsnama fona izskatījās tik tīrs un svēts. Visapkārt bija jūtama pacilātība un prieks. Vēlu vakarā, kad gājām garām rātsnamam, uz bruģa mētājās baltas papīra sirsniņas un izkaisītas rožu ziedlapiņas. Jutu līdzi sētniecei, kurai nākamajā rītā viss jāsaslauka.

Keramikas muzejā neiegājām.

 

 


 

3. Pērkona nams (Aleksoto 6) gotikas stilā ar Pērkona dieva skulptūru iekštelpās. Ēkas austrumu fasādē iebūvēti 16 dažādu formu sarkanie ķieģeļi.

 

 

 

 


4. Jaunavas Marijas Debesbraukšanas baznīca, kas dēvēta arī par Vītauta baznīcu, atrodas Nemunas krastā (Aleksoto 3). Atzīmes uz baznīcas sienas norāda ūdens līmeņa augstumu, Nemunai izejot no krastiem. Sestdienās baznīcā notiek laulības ceremonijas.

 

Baznīca redzama, ejot pāri Nemunas upes tiltam un no Aleksotas pakalna pretējā upes krastā.


5. Upei Nemunai var pāriet pāri pa Vitauta Dižā tiltu (kartē – Aleksoto tiltas). Agrākos laikos katrā tilta pusē valdīja dažādi likumi un kalendāri, kas atšķīrās par 13 dienām. 

18. Pārejot pāri tiltam, var nokļūt pie funikuliera, kas uzved Aleksotas pakalnā.

 

 

Nezinu, kurā gadā tilts ir celts, bet uz tā kolonnām redzams PSRS ģerbonis ar sirpi un āmuru.

 

Cerējām, ka kalnā uzbrauksim ar funikulieri, bet, cik nopratu, sestdienās tas nestrādā (darbdienās no 7.00). Nācās kalnā kāpt pa vecām betona kāpnēm. Bērnus mierināju, ka pilsētā ir vēl viens funikulieris un ar to noteikti brauksim. Puika visu laiku aizmirsa šo grūto nosaukumu un funikulieri sauca pat par furunkuli. Es, viņu kaitinot, dziedāju: „Ai, zilais karbunkuli...”. Skats, kas paveras uz vecpilsētu no Aleksotas pakalna ir noteikti jāredz, jo citādi var uzskatīt, ka neesi bijis Kauņā.

 


6. Sv. Pētera un Sv. Pāvila katedrāle (Vilniaus 1) – lielākā gotikas stila baznīca visā Lietuvā. 

 

Pie baznīcas ielas malā uzstādītas interesantas telefonu būdiņas.


7. Pāvila Stulgas lietuviešu tautas mūzikas instrumentu muzejs  (L. Zamenhofo 12).

 

 

 

 

 

Tā kā ģimenē trīs esam ar muzikālo izglītību, šis bija pirmais muzejs, ko apmeklējām Kauņā. Ļoti patika. Kā suvenīru iegādājāmies amatnieka Egidijus Virbašius veidotu koka stabuli ar govs raga galu. Tādas pašas senās lietuviešu stabules bija redzamas arī muzeja ekspozīcijā. Neesmu nekāda seno mūzikas instrumentu speciāliste, bet šķiet, ka latvieši tāda veida stabules netaisīja. Skaņa īpatnēja - it kā pēkšķētu pīle. Kaut arī caurumiņi stabulē ir septiņi, puikam un man skaņa pūtās viena un tā pati. Sāku jau šaubīties, vai vispār vajadzēja pirkt, jo stabule maksāja 100 Lt (apm. 20 latus). Talkā nāca meita. Uzreiz varēja just, ka flautiste, jo no stabules dabūja laukā pat kaut kādu meldiņu. Puika visu vakaru viesnīcas istabiņā trenējās stabules pūšanā. Kā diez jutās garāmgājēji, kas vecpilsētā dzirdēja dīvainu pīles pēkšķēšanu. Kad pēc ceļojuma atgriezāmies mājās, secināju, ka koka stabule ir vislabākais un vislietuviskākais suvenīrs, ko atvedām no Lietuvas.

 

 


8. Viļņas ielā netrūkst suvenīru veikaliņu un ēstuvju. Viļņas ielā 33 (Vilniaus) atrodas kādreizējā Lietuvas Republikas prezidenta rezidence. 1920. gadā, kad Viļņa tika iekļauta Polijas teritorijā, Kauņa līdz 1940. gadam kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu.

 

Pa dienu, kad meklējām, kur paēst, secinājām, ka priekš četriem cilvēkiem Viļņas ielas ēstuves iznāk diezgan dārgas. Arī ēdāju pie galdiņiem gandrīz nebija. Toties vakarā pēc AC/DC tribute koncerta iela mudžēt mudžēja no cilvēkiem un visas ēstuves bija pārpildītas. 


9. Laisves alejas 101a pagalmā atrodas miniatūra Sv. Ģertrūdes baznīca.

Laisves aleja (Brīvības aleja) ir skaistākā Kauņas iela. Tā ir pilsētas vizītkarte. Alejas galā atrodas Sv. Miķeļa ercengeļa katedrāle. Tās visas četras fasādes pilnīgi simetriskas.

 

Skaista gājēju iela. 


10. Laisves alejā 106 atrodas Tada Ivanauska Zooloģijas muzejs.

http://www.zoomuziejus.lt/

 

Ļoti labs muzejs. Līdzīgā līmenī redzējām dabas muzeju Berlīnē. Bērniem patika. Vislielākie iespaidi palikuši par krāšņo un daudzveidīgo taureņu kolekciju. 

  


11. Velnu muzejs - A. Žmuidzinaviča muzejs  (Putvinskio 64; Čurļoņa muzeja filiāle).

 

Ekspozīcijā aptuveni 3000 velnu figūriņu no visas pasaules. Redzējām traukus no Latvijas ar velna zīmējumiem un uz šķīvja latviešu valodā rakstītu dzejoli par velnu. Trešā stāva telpā bija sutīgs kā peklē. Šķita, ka karstajā vasaras dienā kāds speciāli ieslēdzis sildītāju. 


12.  M.T. Čurļoņa mākslas muzejs (Putvinskio 55) -  izcilā mākslinieka darbi un mūzika.

http://www.ciurlionis.lt/

 

Tā kā man pašai ir saistība gan ar mākslu, gan ar mūziku, ļoti vēlējos apmeklēt šo muzeju, bet pažēloju bērnus, jo šķita, ka viņiem būs garlaicīgi. Un vienā dienā pieci muzeji būtu tā kā par daudz. 


13. Vitauta Dižā kara muzejs (Donelaičio 64) atrodas pie Vienības laukuma.

Līdzās muzejam tornī atrodas kariljons - īpatnējs mūzikas instruments, kas sastāv no vairākiem zvanu komplektiem, uz kuriem spēlē ar klaviatūras un pedāļu palīdzību. Sestdienās un svētdienās pulksten 16.00 iespējams noklausīties koncertus.

 

Muzeja ekspozīciju apskatījām ļoti ātri, jo līdzīgas lietas jau redzētas agrāk. Vairāk gan tur gājām dēla dēļ. Es vēlējos redzēt slaveno lidmašīnas Lituanica vraku. Divi lidotāji ar šo lidmašīnu veica lidojumu pāri Atlantijas okeānam un traģiski gāja bojā pie Vācijas robežas. Šo lidotāju portreti tagad rotā 10 litu banknoti un viņu vārdos nosauktas ielas vairākās pilsētās.

Speciāli uz muzeju nācām sestdienā pulksten 16, jo gribējās dzirdēt, kā skan kariljons. Mūs sagaidīja vēl viens pārsteigums. Karavīru formās ģērbti vīri (iespējams, ka pensionēti karavīri) līdz ar kariljona zvanu skaņām aizsoļoja līdz mūžīgajai ugunij un svinīgi no masts noņēma karogu. 

 


14. Brīvības statuja Vienības laukumā (Vienybes aikšte). Statuju (eņģelis ar karogu rokās) veidoja J. Zikars, bet tai pamatus – latviešu arhitekts Reisons. Kauņas iedzīvotāji smej, ka „lietuviešu brīvība stāv uz latviešu kājām”. Līdzās atrodas mūžīgā uguns.

 

 


15. Vitauta Dižā Universitātes galvenā ēka (Donelaičio 58).

 

 


16. Zaļā kalna funikulieris paceļ braucējus stāvajā kalnā, kur atrodas Kauņas Kristus augšāmcelšanās baznīca (Žemaičiu 31) – Lietuvas lielākā baznīca. To projektējis latviešu arhitekts Kārlis Reisons. No jumta terases, kur var uzbraukt ar liftu, redzama pilsētas panorāma.

 

Bērni pirmo reizi izbaudīja braucienu ar funikulieri, taču prieku un pat bijību, kādu sagādā Siguldas gaisa vagoniņš, funikulieris savā īsajā braucienā nespēja sniegt.

 

Uz baznīcas terasi nebraucām ar liftu, jo tad būtu jāmaksā divreiz dārgāk. Pūzdami un elsdami kāpām augšā pa kāpnēm un visu laiku šķita, ka kāpnes nekad nebeigsies.

 


 

 

 

Apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 


17. Ažuolynas parkā aug ap 770 ozolu. Tas ir lielākais ozolu parks Eiropas pilsētās. Turp var aizbraukt pa M.K.Čiurlionio ielu, kas pāriet Tunelio ielā. Kreisajā ceļa pusē atrodas auto stāvvieta.

 

Aizgājām līdz nelielai estrādei. Te uzmanību piesaistīja tautiskie raksti uz asfaltētā seguma un ozoli, kas majestātiski izslējušies starp skatītāju solu rindām. Neierasts skats, bet skaisti. Tālumā bija dzirdama mūzika. Nedaudz smidzināja, tāpēc nolēmām pa parku nestaigāt.

Netālu atrodas Zooloģiskais dārzs, kas ir vienīgais Lietuvā. Uz to mēs negājām.


19. Lielākais iepirkšanās centrs „Akropolis” (Karaliaus Mindaugo ave. 49) atrodas netālu no vecpilsētas, pretim Karmelītu salai. 

 

Veikalu neapmeklējām un arī neaizgājām līdz Karmelītu salai, uz kuras atrodas Kauņas arēna un Nemunas salas parks.


20. Iepirkšanās un izklaides centrs „Mega” (Islandijos pl. 3) atrodas pilsētas nomalē. Bez pārtikas un būvmateriālu veikala, te ir kino, boulinga zāle, lāzeru telpa un bērnu izklaides parks. „Mega” lepojas ar savu ievērojamo akvāriju, kas ir 10 m augsts, 4 m plats un 11 m garš. 

 

Nedaudz pamaldījāmies, kamēr nokļuvām līdz veikalam. Šurp braucām tikai dēļ lielā akvārija. Līdzīgu bijām redzējuši Berlīnē, tikai tur akvārija iekšienē varēja braukt ar liftu.

Kaut kā nešķita, ka akvārijā peldētu 800 zivis. Varbūt laika gaitā haizivis no tām sīkaļām pamazām atbrīvojās?


Pažaisles klostera komplekss atrodas netālu no Kauņas HES ūdenskrātuves, ko sauc par Kauņas jūru.

 

 

Gribējām aizbraukt pa īsāko ceļu. Riņķojām krustu šķērsu un nonācām nevis pie klostera, bet pie jahtkluba, kur ceļš arī beidzās. Laiku netērējām un īsto ceļu vairāk nemeklējām.


Lietuvas brīvdabas muzejs (Lietuvos Liaudies buities muziejus) atrodas ārpus Kauņas – Rimšišķos (L. Lekavičiaus g. 2, Rumšiškės).  Tas ir viens no lielākajiem etnogrāfiskās brīvdabas muzejiem Eiropā. Brīvdabas muzeja vidū izveidota neliela pilsētiņa ar tirgus laukumu un dažām tirgotāju māju rindām. Muzeja teritorijā var iebraukt arī ar mašīnu.

http://www.llbm.lt

 

 

Muzeju apmeklējām tajā pašā dienā, kad no Kauņas braucām uz Viļņu. Iznāk pa ceļam.

Ik gadu esam braukuši uz Latvijas etnogrāfisko muzeju, esam bijuši Igaunijas etnogrāfiskajos muzejos Tallinā un arī Muhu salā, tāpēc te viss šķita jau agrāk redzēts. Drīzāk tā bija ģimeniska kopā būšana, jautra pastaiga un atpūta no putekļainās pilsētas.

 

Muzeja ēstuvē bērni pirmo reizi baudīja lietuviešu nacionālo ēdienu cepelinas. Atceros, ka bērnībā mamma dažas reizes sevi piespieda sarīvēt milzīgo kartupeļu kravu, lai palutinātu mani ar gardāko ēdienu - cepelinas. Taču muzeja ēstuvē manas bērnības labās atmiņas izgaisa, jo pasniegtie cepelinas bija ļoti taukaini, ar milzīgu kartupeļu masu un nelielu gaļas pikucīti vidū. Bērniem negaršoja un es nožēloju, ka porcijā katram biju nopirkusi divus cepelinas.

 

Bērni vairāk kā stundu noņēmās, mācīdamies staigāt ar koka ķekatām. Rīkoja savā starpā sacensības, kurš tālāk noies vai arī, kurš ilgāk uz ķekatām nostāvēs.

 


No Kaunas līdz Vilnius 101 km.

Automaģistrāle ar divu joslu ceļu katrā virzienā. Braukšanas ātrums 100. Biju gan iepriekš internetā lasījusi, ka Lietuvā uz automaģistrāles atļautais ātrums ir pat 130.

 

Lielisks ceļa posms, kas tika nobraukts ātrāk nekā iepriekš biju ieplānojusi. Skaisti dabasskati, kalni un bezgala daudz lielas reklāmas lauku vidū vai kalnu virsotnēs. Latvijā ko tādu neesmu redzējusi.

 


Divu istabu dzīvokli Viļņas vecpilsētas pašā sirdī (Pilies g.) uz divām naktīm caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau iepriekš.

 

Pa vienas istabas logu bija redzama fantastiski skaita māja ar lielu terasi augšējā stāvā (skat. foto). Pa otras istabas logu bija redzama Sv. Jāņa baznīca. Kā mums te patika!!! Izjutām, ko nozīmē dzīvot vecpilsētā. Vienīgais, ka piebraukt bija grūti. Ar mašīnu maldījos pa vecpilsētu, jo daudzās ieliņās nav ļauts iebraukt vai arī notiek remontdarbi. Līdz dzīvoklim varēja nokļūt tikai pa vienu maršrutu.


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti izdevniecības „Jāņa Sēta”, „Zvaigzne ABC” un Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Šo celtni es nosaucu par Smaidīgo celtni. Tā atrodas Kauņas vecpilsētā un ir labi redzama no Aleksotas pakalna. Ja atmiņa neviļ, smaidiņš uz celtnes sienas bija pulkstenis vai barometrs.

 

 

Velosipēdu stabs ar puķpodiem Kauņas vecpilsētā.

 

 

Strūklaka Kauņā, Laisves alejā.

 

 

 

Lietuvas brīvdabas muzejā pie ieejas atrodas interesanti vējrādītāji. Vēja plūsma kustina mehānismu un izskatās, ka cilvēciņi strādā.

 

 

 

 

Apadīts koks Viļņas centrā.

 

 

Tik garš limuzīns agrāk nebija redzēts.

 

 

Šķiet, ka Latvijā nav luksofori ar šāda veida zaļu bultu.

 

 

Automašīnu kapsēta kādā no Lietuvas pilsētām.