Atēnu Nacionālais Laikmetīgās mākslas muzejs atrodas Atēnu centrā līdzās metro pieturai Syngrou Fix un tāda paša nosaukuma 6. tramvaja pieturai. Tas iekārtots bijušajā alus darītavā.

Emma Talbot tekstildarbi – milzīgs aizkars,

uz kura uzgleznoti dekoratīvi dabas motīvi.

Daniel Steegmann Mangrané savās fotogrāfijās koka stumbriem piešķīris plēsējdzīvnieku acis.

Jakup Ferri tekstildarbi – izšūtas gleznas un paklāji,

kuros attēlota dzīvnieku un cilvēku līdzāspastāvēšana.

Elisabetta Benassi instalācija, kas atveido autobusa pieturas nojumi no eksotisku savvaļas dzīvnieku kaulu atlējumiem.

Marcus Coates ar ģipša roku atlējumu atveido dzīvnieku “ēnu spēles”, kuras var labāk redzēt, kad spīdina virsū telefona lukturīti.

Oussama Tabti skaņas instalācija ar dažādu formu un izmēru putnu būriem, kuros ielikti mikrofoni ar putnu balsīm.

Nikos Tranos spocīgās māla figūras ar zirgiem un jātniekiem (aptuvenais skaits 400) rada dramatisku noskaņu un asociējas ar kareivīgu kaujinieku uzbrukumu.

Nacionālajā Arheoloģijas muzejā atrodas pasaulē bagātākā grieķu senatnes artefaktu kolekcija no aizvēstures līdz vēlai senatnei – māla trauki, metāla izstrādājumi, skulptūras u.c.

Senās Grieķijas arhitektūras elements – tempļa karnīzes fragments. Atvere lauvas mutes formā kalpoja kā dekoratīvas teknes ūdens izvadīšanai.

Māla zirdziņš ar ritentiņiem - bērnu rotaļlieta, kas tapusi 4. gadsimtā.

Ziedojumu trauks bēru rituāliem. Uz trauka malas izvietotās sieviešu figūriņas ar rokām turas pie galvas, kas simbolizē matu plēšanu vai vaidu izteikšanu.

Rituāla trauks, kas datēts ar 14.-13. gs. p.m.ē. Trauka rokturi līdzinās gredzeniem, kas beidzas ar dzīvnieku galvām. Traukam ir vēl mazāks rokturis centrā.

Rituāla trauks kurpes formā sniedz ieskatu, kāda 14. gs. p.m.ē. bijusi apavu mode.

Tīkla pacēlājs. Frédéric Boissonnas fotogrāfiju uzņēma 1908. gadā.

Klosteru celšana klintsaugšā bija bīstams process. Tā kā uz klintīm nebija ne taku, ne pakāpienu, mūki būvniecības materiālus un cilvēkus augšā uzvilka ar virvēm un tīkliem. Vieglākos materiālus un instrumentus mūki nesa uz muguras, kāpjot pa garām, šūpojošām virvju kāpnēm. Līdz ar to viena klostera uzcelšana ilga pat līdz 20 gadiem.

Tikai 20. gadsimta 20. gados klintīs tika izcirsti pakāpieni un izbūvēti tilti, padarot tos pieejamus apmeklētājiem.

Attēls paņemts no interneta.

Saskaņā ar leģendu kāds vietējais zemes īpašnieks esot zāģējis kokus klints pakājē un smagi saslimis vai kļuvis paralizēts. Viņa sieva, lūdzot Svētā Jura palīdzību, ziedojusi savu visvērtīgāko galvas lakatu. Vīrs esot izveseļojies. Tā, saskaņā ar vietējo tradīciju, aizsākusies lakatu tradīcija.

← Katru gadu Svētā Jura dienā, 23. aprīlī, vietējie jaunieši un pieredzējuši kāpēji ar virvēm uzkāpj pa gandrīz vertikālo klints sienu līdz alai. Viņi noņem iepriekšējā gada lakatus un to vietā novieto jaunus, ko vietējie iedzīvotāji sarūpējuši kā lūgumu par veselību, veiksmi un aizsardzību. Vecos lakatus pēc tam atdod ticīgajiem, kuri tos glabā kā svētītus talismanus.

← Svētās Trīsvienības klosteris kļuva slavens pēc parādīšanās Džeimsa Bonda filmā "Tikai tavām acīm" (1981). Tā kā klosteris atrodas uz vienas no grūti sasniedzamajām klintīm, tā ikdienas apgādei izveidota vienkārša trošu sistēma. Pa trosēm nelielā kastē uz klosteri nogādā pārtiku, dzeramo ūdeni un citas ikdienā nepieciešamās preces.

← Svētā Stefana klosteris ir sieviešu klosteris, uz kuru var nokļūt, pārejot pāri nelielam gājēju tiltiņam, jo tiltiņš savieno klinti ar piebraucamo ceļu. 

No klostera paveras iespaidīgs skats uz Tesālijas līdzenumu.