Likabetas kalns (Lycabettus)

Likabetas kalns, kas paceļas 277 metru augstumā virs jūras līmeņa, ir augstākais punkts Atēnās. Kamēr Filopapa kalns piedāvā labāko skatu uz Akropoli tuvplānā, Likabetas kalns sniedz iespaidīgu 360⁰ panorāmu pār visu pilsētu. Skaidrā laikā no tā var redzēt pat Egejas jūru un Pirejas ostu.

Kalna virsotnē atrodas skatu platforma, kafejnīca un maza pareizticīgo baznīca. Kalnā iespējams gan uzkāpt, gan uzbraukt ar funikulieri. Tā kā jau sāka krēslot, mēs abos virzienos izmantojām funikulieri.

Skats uz Akropoli un Egejas jūru.

 

Atēnu panorāma.

 

Vouliagmeni ezers un pastaiga gar jūru

 

Vouliagmeni ezers atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no Atēnu centra. Pateicoties pazemes karstajiem avotiem, ūdens temperatūra cauru gadu turas virs +20⁰C. 

Ezers izveidojās pirms aptuveni 2000 gadiem, iebrūkot milzīgas alas griestiem. Zem ezera joprojām atrodas plašs zemūdens alu labirints, kas nav pilnībā izpētīts.  Līdz Vouliagmeni ezeram var aizbraukt ar 115., 117. un 122. pilsētas autobusu. Jāizkāpj pieturā Limnh. Skats uz Vouliagmeni ezera apkārtni no autobusa pieturas Limnh.

Lai labāk iepazītu Atēnas apkārtni un pavērotu pilsētas ikdienas ritmu, izvēlējāmies garāko maršrutu. No centra braucām ar 6. tramvaju līdz galapunktam. Tad pārsēdāmies 7. tramvajā, turpinot maršrutu gar jūras piekrasti līdz pat 7. tramvaja galapunktam. Pēc tam, paejot apmēram 200 metrus uz priekšu, atrodas autobusa pietura Nosokomeio, kurā pietur visi iepriekš minētie autobusi. 

Ja  Vouliagmeni ezerā nav ieplānots peldēt, vislabāko šīs vietas skatu var baudīt no automašīnu stāvvietas, kas atrodas uzkalniņā, jo piekļuve ezeram ir par maksu.

Skats uz Vouliagmeni ezeru no automašīnu stāvvietas.

 

Pēc ezera apskates bijām plānojuši doties nelielā pārgājienā gar jūru, taču piekļuve pludmalēm (zemāk kartē norādītas ar sarkanu līniju), kaut marta sākumā tās bija galīgi tukšas, izrādījās par samaksu. Šis fakts izbojāja visu pastaigas prieku. Piekļūt bez maksas pie jūras varēja tikai nelielā laukumā, ko kartē apvilku ar zilu līniju. Tur arī pasēdējām un palasījām grāmatas.

 

Viena no maksas pludmalēm.

Nožēlojama sēta, kas atdala maksas zonu no bezmaksas zonas. It kā pa ūdeni nevarētu pārbrist no vienas uz otru pusi.

Sapratuši, ka Vouliagmeni ezera apkaimē nekāda dižā pastaiga gar jūru nesanāks, braucām atpakaļ. Izkāpām laukā vienā no 7. tramvaja pieturām, kur sākās gājēju ceļš gar jūru.

Atpūta uz soliņa līdzās jūrai. Arī te palasījām grāmatas.

Īsts zemūdenes tornis, kas uzstādīts kā piemiņas zīme netālu no Flisvos jahtu piestātnes. Tas veltīts visiem zemūdeņu apkalpes locekļiem, kas gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā, aizstāvot Grieķiju.

 

 

Parks pie Nacionālās operas un bibliotēkas

Parks atrodas netālu no jūras krasta, apmēram 4,5 kilometrus no pilsētas centra (Sintagmas laukuma). Centrālo ēku – operas un bibliotēkas jumti laideni pāriet mākslīgi veidotā kalnā, kur iekārtots skaists parks ar olīvkokiem, lavandām, rozmarīniem un citiem garšaugiem. Šajā parka daļā noteiktā laikā tiek aizslēgti vārtiņi.   Ejot pa kalnu augšup, var nonākt uz ēkas  “zaļā jumta”, kur paveras 3600 panorāmas skats uz pilsētu un jūras līci.   Gar ēku kompleksu stiepjas 400 metrus garš ūdens kanāls, kas līdzinās garam baseinam.

 

 

 

“Zaļā jumta” parks.

 

 

No ēku jumta pārredzama Atēnu apkārtne.

 

Diemžēl marta sākumā 400 metrus garais baseins tika tīrīts. Domāju, ka vasarā te ir ļoti skaisti.