1. lappusē –  ATĒNAS: Pilsētas centrs ar arhitektūras pieminekļiem
2. lappusē –  ATĒNAS: Likabetas kalns; Vouliagmeni ezers; parks pie Nacionālās operas
3. lappusē –  ATĒNAS: Laikmetīgās mākslas un Arheoloģijas muzeji. METEORA

 

Filmiņa par metro un tramvaju, kā arī par biļešu iegādi šeit.

Filmiņa, kā no lidostas nokļūt metro šeit.

Informācija par sabiedrisko transportu šeit.

Sabiedriskā transporta biļešu veidi šeit.

Sabiedriskā transporta karte šeit.

Metro pieturu karte šeit.

Metro un tramvaja pieturu karte šeit.

 

 

Mūsu ceļojuma plāns

1. diena

ATĒNAS. Viesnīcas apkārtne.

2. diena

ATĒNAS. Akropole. Filopapa kalns. Nacionālais dārzs. Panatinaiko stadions

3. diena

METEORA 

4. diena

ATĒNAS. Goda sardze pie Atēnu parlamenta ēkas. Zeva templis.

  Atēnu Nacionālais Laikmetīgās mākslas muzejs.
  Nacionālais Arheoloģijas muzejs. Likabeta kalns.

5. diena

ATĒNAS. Vouliagmeni ezers. Pastaiga gar jūru. Parks pie Nacionālās operas.

6. diena

ATĒNAS. Nacionālais dārzs

 


 

ATĒNU  CENTRS

 

 

1. Atēnu parlamenta ēka ar apsardzi

Atēnu parlamenta ēka, kas pazīstama kā Vecā karaliskā pils, atrodas Atēnu centrā, Sintagmas laukumā. Ēka tika uzcelta 19. gadsimtā kā rezidence Grieķijas karalim - Bavārijas princim Oto I - un viņa sievai, karalienei Amālijai. Līdzās pilij karaliene Amālija ierīkoja lielu dārzu, kas mūsdienās ir publisks parks un tiek dēvēts par Atēnu Nacionālo dārzu.

    Pie parlamenta ēkas Grieķijas prezidenta gvardes karavīri apsargā Nezināmā kareivja kapu, kas ir valsts nozīmes memoriāls. Sardze mainās katru pilnu stundu. Īpašā sardzes maiņas ceremonija ar lielu gvardes sastāvu un militāro orķestri notiek svētdienās plkst. 11:00.

 Esot Atēnās, noteikti jāredz apsardzes maiņa. Šajā ceremonijā uzmanību piesaista gvardes karavīru apģērbs - baltas zeķubikses ar melniem pušķīšiem, kostīms, kas līdzinās īsiem bruncīšiem, un arī apavi, kuru pazolē, gluži kā zirga pakavos, iestrādātas metāla nagliņas, bet purngalu rotā liels bumbulis. Karavīru gaita ir lēna un cēla. Kājas tiek cilātas līdzīgi, kā to dara sacīkšu zirgi.

 

 

2. Nacionālais dārzs

    Nacionālais dārzs ir publisks parks Atēnu centrā, ko 1838. gadā izveidoja pirmā Grieķijas karaliene Amālija. Sabiedrībai dārzs tika atvērts 1920. gadā. Pamanāmākais simbols ir milzīgās Vašingtonijas palmas pie galvenās ieejas.

Nacionālā dārza galvenā ieeja un palmu rinda, ko redzējām no viesnīcas balkona.

 

Pīļu un bruņurupuču dīķis.

 

 

 

← Karalienes Amālijas pergola – ar vīteņaugiem apaudzēta gara āra galerija.

 

 

 

 Ombu stumbrs neveido tradicionālo koksni un tam nav gadskārtu gredzenu, tāpēc botāniski ombu tiek klasificēts nevis kā koks, bet kā milzīgs indīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Dienvidamerika.

 

   

Kalitas papagaiļu ligzda, kas redzama pateicoties tam, ka martā vēl nav saplaukušas koku lapas. Ligzdā mājo vairāki pāri – katram sava atsevišķa “istaba”. Parks ir pilns ar maziem zaļiem papagailīšiem.

 

Manu uzmanību piesaistīja lielais bruņurupuču skaits. Bruņurupuči rāpoja arī pa parka teritoriju.

 

3. Zeva templis

Vēsturē pastāv divi slaveni Zeva tempļi – viens Atēnās un otrs Olimpijā. Zeva templis Atēnās bija lielākais templis visā senajā Grieķijā. Šī gigantiskā būve, kas tika celta teju 700 gadus, atrodas aptuveni 500 metrus no Akropoles. Templis sastāvēja no 104 korintiskā ordera marmora kolonnām, un katra kolonna bija aptuveni 17 metrus augsta un 1,7 metrus diametrā. Tempļa iekšienē atradās milzīga Zeva statuja.

Sākoties Bizantijas laikmetam, tempļa blokus un kolonnas izmantoja kā būvmateriālus Atēnu māju un baznīcu celšanai. Līdz mūsdienām no 104 kolonnām saglabājušās vien 16. No šīm kolonnām 15 stāv vertikāli, bet vienu 19. gadsimtā nogāza spēcīga vētra, un tā joprojām guļ uz zemes, sadalījusies segmentos.

   Lai redzētu šī tempļa drupas, pilnīgi pietiek tās apskatīt teritorijas ārpusē.

Zeva tempļa korintiskā ordera kolonnas.

 

Skats uz Zeva templi no Atēnu Akropoles.

 

 

4. Hadriāna arka

   Hadriāna arka, kas uzbūvēta  2. gadsimtā par godu imperatoram Hadriānam, atrodas Zeva tempļa tuvumā.

 

Fotografēts, atrodoties Zeva tempļa teritorijā. Pa kreisi kalnā redzama Akropole, bet pa labi – Hadriāna arka.

 

5. Panatinaiko stadions

Ap 330. gadu p.m.ē. šajā vietā tika uzcelts vienkāršs stadions, kurā rīkoja sporta spēles par godu dievietei Atēnai. Mūsu ēras 2. gadsimtā stadions tika pārbūvēts no marmora, un tā ietilpība sasniedza aptuveni 50 000 skatītāju. Līdz ar kristietības uzplaukumu 4. gadsimtā stadionu pameta, un laika gaitā tā marmors tika izmantots citu ēku celtniecībā. 19. gadsimta beigās stadions tika pilnībā rekonstruēts, atjaunojot tā vēsturisko izskatu.

 Panatinaiko stadions ir pasaulē vienīgais stadions, kas pilnībā izbūvēts no balta marmora. Tā ietilpība ir aptuveni 50 000 skatītāju vietu. 1896. gadā Panatinaiko stadionā notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles. Tieši šajā stadionā Grieķija svinīgā ceremonijā nodod olimpisko uguni nākamās olimpisko spēļu rīkotājvalsts pārstāvjiem. Stadionā ir izveidota arī olimpisko lāpu kolekcija.

Ieeja stadionā.

 

 

← Fotogrāfijā labi redzama garenā pakavveida stadiona forma un baltās marmora tribīnes. Fotografēts tika apmēram tur, kur atrodas pieci milzīgie olimpiskie apļi.

  Mēs  nevēlējāmies pirkt biļeti, taču vēlējāmies redzēt stadionu no augšas, tāpēc aizgājām līdz Archimidous ielai, kas atrodas stadiona aizmugurējā pusē un iegājām pa vārtiem iekšā pagalmā (skat. karti un līdzās esošo fotogrāfiju). Šo ieeju parasti izmanto vietējie, jo tā ved uz kalnu, kas ieskauj stadionu. 

 

6. Atēnu Akropole

 5. gadsimtā p.m.ē. tika nolemts kaļķakmens pakalnu izveidot par grandiozu svētnīcu kompleksu - Atēnu Akropoli. Mūsdienās nozīmīgais vēstures piemineklis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir visapmeklētākā vieta Grieķijā.

  ← ↑ Propileji – Atēnu Akropoles galvenie ieejas vārti, kas fotografēti no Filopapa kalna. Krāsainais zīmējums, kurā redzams, kā izskatījušies šie vārti senatnē, paņemts no interneta. 

→ Netālu no ieejas vārtiem staigā teatrāli karotāji.

   

 

  ← Sengrieķu un romiešu laika amfiteātris, ko mūsu ēras 161. gadā uzbūvēja bagātais Atēnu iedzīvotājs Hērods Atiks savas mirušās sievas piemiņai. Sākotnēji tam bija koka jumts, un tas kalpoja kā koncertzāle. Fonā redzams Filopapa kalns jeb Mūzu kalns.

 

Erehteions - templis, kurā jumta pārsegumu balsta nevis parastas kolonnas, bet gan sešu meiteņu skulptūras.

 

Partenons - doriskā ordera templis, kas celts 5. gadsimtā p.m.ē. un veltīts pilsētas aizbildnei — dievietei Atēnai.

 

Atēnas Nikes templis – joniskā ordera templis par godu uzvaras dievietei Nikei.

 

Tūristu takas no Akropoles virsotnes ved cauri olīvkoku audzei, kur atrodas masīvi granīta soliņi.

 

7. Filopapa kalns

   Filopapa kalns ir ideāla vieta, no kuras vērot Atēnu Akropoli. Šeit var baudīt saulrietu un uzņemt fotogrāfijas, jo, atšķirībā no Akropoles, ieeja parkā ir pilnīgi bez maksas un parks netiek slēgts. Tā ir vieta, kur var patīkami atpūsties vai sarīkot pikniku, izbaudot mieru un klusumu pašā pilsētas sirdī.

 

Skats uz Atēnu Akropoli no Filopapa kalna.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, pievienoti Google Maps karšu fragmenti.

 

 

2026. gada martā Atēnu Nacionālajā Laikmetīgās mākslas muzejā bija skatāma izstāde “Kāpēc skatīties uz dzīvniekiem?”

Manu uzmanību visvairāk piesaistīja albāņu/kosoviešu mākslinieka Jakup Ferri tekstildarbi. Varbūt tāpēc, ka arī man patīk šūt.

 

 

Pie vienas mājas Atēnās puķupodā auga parastās nātres, kādas pie mums puķu dobē droši vien liecinātu par saimnieces nevīžību.

 

 

Ar dažādiem dēļu galiem aizsistais logs ieguvis māksliniecisku pieskaņu.

   

 

 

Veidojot šo ēku 20. gadsimta 50-to gadu beigās, jau tad tā bija iecerēta kā moderna zaļa oāze pilsētvidē. Ēka atrodas pretī Panatinaiko stadiona ieejai.

Kuģniecības uzņēmuma birojs, kura visatpazīstamākā zīme ir uz jumta rindā iestādītie koki.

 

 

 

Oļu mozaīka, kas kā dekoratīvais bruģis klāj gājēju celiņu.

 

 

Pie daudzdzīvokļu mājām iedzīvotāji sarūpējuši namiņus kaķiem. Dažās vietās bija uzslietas būdiņas pat no atkritumos izmetamiem krāmiem.

 

 

Virszemē novietotas nelielas, estētiskas atkritumu urnas, taču lielie atkritumu konteineri atrodas speciālā šahtā zem zemes. Kad atkritumu apsaimniekotāji tos vēlas iztukšot, konteineri ar hidraulisko pacēlāju tiek pacelti virszemē.

 

 

 

Nopirku cepumus, kas vizuāli rada pavisam citas asociācijas.