Svētdienas izbraucienā uz Valmieru neplānoti apmeklēju teātra izrādi “Četri balti krekli”. Gaidot izrādes sākumu, lūkojos uz skatuves iekārtojumu, kur uz stalažām karājās četri balti krekli. No tiem bez apstājas pilēja ūdens, radot lietus klātbūtnes un skaņas efektu, bet uz grīdas, kas bija noklāta ar mitrumizturīgu materiālu, veidojās peļķes. Mēģināju izprast, kāpēc, laikam ritot, ūdens pilienu, kas krīt no krekliem, kļūst arvien vairāk, nevis mazāk. Nesapratu. Tikai, mājās atgriezusies, uzzināju, ka šie krekli pirms tam bijuši iesaldēti ledū. Izcila ideja!

Kopumā izrādes scenogrāfija un aktieru tērpi man patika. Mūsdienīgi. Arī aktieru saspēle bija laba, taču lugas sižets – novecojis. Trīs stundas trīs cilvēki savās sarunās mala vienu un to pašu.

Izrādes laikā skanēja Imanta Kalniņa mūzika no 1967. gadā tapušās filmas “Elpojiet dziļi" (Četri balti krekli).  Dziesmas ir zināmas, taču tās vēlreiz lika ieklausīties vārdos un aizdomāties to nozīmi. Tomēr man personīgi gribējās, lai šīs dziesmas izpildītu šīs izrādes aktieri. Citādi dziesmas dzīvoja pašas par sevi, bet aktieri - paši par sevi. Arī senioru aktieru iznākšana uz skatuves un gorīšanās dziesmu skanējuma laikā man palika neskaidra. Ko režisors ar to vēlējās pateikt?

Luga aplūko mūžsenu tēmu - sirdsapziņu un spēju atzīt savu kļūdu. Lugas saturs ir pavisam vienkāršs. Kāda padomju laika ierēdne kritizēja jauna, ambicioza vīrieša sacerētās dziesmas, ko viņa grupa izpildīja koncertā. Taču izrādes beigās, personīgi iepazīstot jauno puisi un sajūtot pret viņu simpātijas, ierēdne savas domas mainīja. Tas arī viss. Nekā īpaši interesanta - sevišķi, ja izrāde paredzēta mūsdienu jaunatnei.

Kadriļa ir deja, kurā pāri savā starpā mainās ar partneriem. Tāpat notiek arī šajā izrādē.

Žurnāliste Klodīne un laikraksta redaktors Filips gaida sarunāto interviju ar Holivudas slaveno aktieri Karlu Ēriksonu, kurš, braucot cauri Parīzei, bauda savu popularitāti un sniedz neskaitāmus autogrāfus. Pielūdzēju pūlī viņš pamana skaisto aktrisi Poleti, kas starpcitu ir Klodīnes draudzene un Filipa mīļotā. Liktenīga sakritības saved viņus kopā - šarmantais Karls apmeklē izrādi, kurā spēlē Polete. Pēc izrādes viņš piedāvā aktrisei iekāpt savā mašīnā un doties uz viesnīcu.

Ak, šīs sievietes – viltīgas kā lapsas, cenšoties viena otrai atņemt iekāroto vīrieti.

Aizņemtības dēļ šajā sezonā nebiju apmeklējusi nevienu teātra izrādi, tāpēc, tiklīdz beidzās vairākus mēnešus ilgušie dārza dizaina kursi, nolēmu izmantot audzināmās klases Ziemassvētku dāvanu – “Biļešu paradīze” dāvanu karti. Lai izvēdinātu galvu un radītu nelielu atslodzi no ikdienas pienākumiem, izvēlējos komēdiju. Vīrs to nodēvēja par balagānu, taču saprotu, ka bez pārpratumiem, meliem un vieglas jezgas būtu grūti radīt kaut ko smieklīgu.

Izrādes centrālais tēls ir gleznotājs Blēzs, kuram grūtības ar finansēm. Viņa mīļākā Ženevjēva izdomā viltīgu plānu – Blēzam jāapprec bagāta uzņēmēja meita, tādējādi bagātības ieguvēji būtu abi - gan Blēzs, gan Ženevjēva.

Lai uzņēmēja ģimenei, kurai paredzēts apciemot gleznotāju, radītu iespaidu par Blēza pārticību, uz dažām dienām tiek izīrēts grezns dzīvoklis, un pat nolīgta mājkalpotāja. Taču viss neiet pēc plāna – kā mājkalpotāja ierodas jauna meitene no provinces, kuras naivums un neveiklība izraisa virkni pārpratumu.

Gaumīgs uzvedums ar teatrāli izspēlētām un izdziedātām dažādu žanru populārām dziesmām, ļaujot skatītājiem ar interesi un smaidu vērot uz skatuves notiekošo situāciju ainiņas.