Vai sākusies kosmosa mode? Pēdējo gadu laikā kino apritē atgriezusies kosmosa tēma: “Gravity“ (Gravitāte; 2013.), “Interstellar” (Starp zvaigznēm; 2014.), “Star Wars: The Force Awakens” (Zvaigžņu kari: Spēks mostas; 2015.) un “The Martian” (Marsietis; 2015.).

Filma stāsta par astronautu Marku Vatniju, kurš pēc negadījuma ticis pamests uz Marsa. Lai izdzīvotu, viņam nākas likt lietā ne tikai biologa, bet arī ķīmiķa, fiziķa un datorspeciālista iemaņas. Tieši šo fantastisko zināšanu dēļ, filma var kalpot kā pamudinājums vai pozitīvisma piemērs mūsu jaunatnei, jo ik gadu kardināli samazinās eksakto zinātņu speciālisti.

Pēc būtības “Marsietis” man atgādināja 2000. gadā uzņemto “Cast Away” (Pamestais), kur galvenajam varonim Čakam Nolandam nācās ilgu laiku izdzīvot uz vientuļas salas. Arī šajā filmā pierādījās, ka vislabākās idejas rodas bezizejas situācijās.

Ja salīdzina ar “Interstellar”, ko arī esmu redzējusi, tad “Masietis” ir krietni vien labāka filma. Interesantos un saturīgos dialogus caurvij humors. Arī darbība uz Marsa šķiet ticamāka. Ļoti patika ideja par kartupeļu audzēšanu un ūdens ieguvi, kā arī pielietotais Dzelzs vīra efekts (pārdurtais cimds), kas palīdzēja Markam nokļūt līdz kosmosa kuģim. Nedaudz gan neticību viesa tas, ka sabojāto tvertni, kurā viņš uzturējās bez skafandra, no temperatūras -60⁰C un vējiem norobežoja vien plēve, kas tika piestiprināta ar skoču.

P.S. Apgāda “Zvaigzne ABC” visu autoru svinīgajā pasākumā 2016. gada janvārī notika grāmatu izloze. Kad lāču mammai Velgai Vītolai tika pasniegta vinnētā grāmata “Marsietis”, apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka izteica cerību, ka varbūt bez zieda, kas uzplaucis uz Marsa, nākotnē tur spēs izaudzēt arī kādu dzīvnieciņu.

Internetā neatradu informāciju par Henrika Ibsena lugu ar šādu nosaukumu. Iespējams, ka oriģinālais lugas nosaukumus “Sabiedrības balsti” jeb “Sabiedrības pīlāri”.  

Kaut arī luga uzrakstīta 1877. gadā, tās tēma aktuāla arī mūsdienās. Galveno varoni – konsulu Berniku – dzīvē uz priekšu virza varaskāre un godkāre. Tiek vairākkārtīgi uzsvērts, ka viss, ko viņš dara, domāts sabiedrības labklājībai. Tikai noklusēts tiek patiesais Bernika aktīvās darbošanās iemesls. Tā ir mantkārība.

Pavisam negaidīti, pēc 15 gadus ilgas slēpšanas, draud atklāties Bernika pagātnes noslēpums, kas saistīts ar meliem un nodevību. Vai cilvēks, kuru sabiedrība uzskata par paraugu, spēs nokāpt no sava pjedestāla un atzīties jaunības grēkos?

Luga interesanta, jo skatītājam neļauj atslābt ne mirkli. Katrs personāžu dialogs atšķetina noslēpumu un arvien dziļāk ievelk notikumu virpulī.

Vienīgais, kas kaitināja – 9 aplī novietotie krēsli, kas visas izrādes laikā vairākkārtīgi tika grūstīti, stumdīti, apgāzti, piecelti un kārtoti, tādā veidā izrādot personāžu emocijas.

Tieši tādas cepurītes galvā arī mums!

Uzmini, nu, kāda ceļazīme paslēpusies zem sniega!