Mana dienasgrāmata 2021

Lasāmdiena

Pusi dienas gulšņāju un lasīju grāmatu (vērtējums šeit). Vīrs gultā pienesa gan brokastis, gan pusdienas.


Metodiskā diena

“Ja mēs mācīsim šodien, kā mācījām vakar, mēs laupīsim mūsu bērniem rītdienu” (Džons Devejs).

“Atgriezeniskā saite ir informācija, kuras mērķis ir mazināt plaisu starp to, kā ir tagad un to, kā ir jābūt vai kā varētu būt“ (Džons Hatijs).


Atpūtas diena

Vēlējos izbaudīt zelta rudeni, taču mans ķermenis alka atpūtas. Miegs kā nelūgts ciemiņš ieradās jau dienas laikā.


Valmierā

Visu dienu nācās pavadīt Valmierā gaidīšanas režīmā. Labi, ka laikapstākļi lutināja. Spožā rudens saule izgaismoja zeltaino lapu krāsojumu Gaujas abos krastos. Īpaši iemīļoju auto stāvvietu pie Sv. Sīmaņa baznīcas. Vairākas stundas pavadīju, mašīnas aizmugurējā sēdeklī iekārtojusies gluži kā dīvānā un lasot grāmatu, bet draiskulis vējš tikmēr mašīnas priekšējo pārsegu (kapotu) pārklāja ar zeltaino kļavu lapu dekoru. Daudzi Jāņos brauc ar ozollapām rotātu mašīnu, bet es pa Valmieru braucu ar kļavu lapu rotu. Iemīļoju šo pilsētu.

Gauja Valmierā.


Izglītības robi

Vientuļo pastaigu pa mežu izmantoju lietderīgi. Klausījos angļu valodas tekstu elementary līmenī. Protams, ka grūti vecumdienās mācīties saklausīt un izprast valodu. Līdz skolas beigšanai un pat augstskolas pirmajos kursos angļu valodu biju dzirdējusi tik vien kā skolotājas/pasniedzējas runā un populārās dziesmās. Lasīt daudz maz varu, bet klausāmos angļu tekstus sagremot nespēju. Noķeru tikai primitīvas frāzes vai atsevišķus vārdus.


Paula humoriņš

Ar dēlu aizgājām uz Raimonda Paula koncertu “Dienvidu akvareļi” (vērtējums šeit). Koncerta noslēgumā, kamēr tika pasniegti ziedi, publika aplaudēja, stāvot kājās. Pauls kopā ar solistiem paklanījās un nogāja no skatuves. Publika aplaudēja. Pauls atgriezās, rokā turot salveti. Apsēdās pie klavierēm un sāka tīrīt taustiņus - pāri visiem reģistriem no viena gala uz otru, no viena gala uz otru… Publika aplaudēja. Līdzko Pauls nospēlēja vienu noti, publika momentā apklusa. Pauls aizcirta klavieru vāku, piecēlās un aizgāja. Vēlāk gan atkal atgriezās, lai nospēlētu “Projām jāiet…”


Garā darba diena

Gandrīz tikpat stundas, cik novadu skolā, paiet pie datora mājās, kamēr savedu kārtībā e-klases žurnālus un izlaboju vai pārskatu visus tajā dienā sazīmētos darbus. Agrāk tomēr bija vienkāršāk, jo varēja ielikt vērtējumu bez kritēriju uzskaites un iegūstamo sasniegumu apraksta. Žēl paliek sava laika, jo valsts skolotājiem maksā tikai par kontaktstundu vadīšanu. Pārējais skolotāja darbs paliek kā neapmaksāta “skolotāja goda lieta”.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.