Mana dienasgrāmata 2021

Portreta vēsture

Jau vairākas dienas pilnībā nododos portreta vēstures izzināšanai un skolas materiālu sagatavošanai (par portreta vēsturi šeit).


Aukstuma vilnis

Pa dienu ap -150C. Izbraucināju abas mašīnas, lai akumulators “nenosēstos”, bet pastaigāties tādā aukstumā pavisam nebija vēlmes.


Info pārdomām

Kādā filmā dzirdēju pamācošu citātu: “Kāpēc tērēt dzīvi uz tiem, kas tevi nemīl?”

 

Aukstums

Visaukstākā nakts Latvijā. Termometra stabiņš Staļģenē noslīdējis pat līdz -310C. Pie mums gan tik auksti nebija.


Sliktā ziņa

Rīta pusē piezvanīja mamma, – tēvam esot paaugstināta temperatūra. Pirmā doma – kovidu veikalā noķēris, jo tā ir vienīgā sabiedriskā vieta, uz kuru viņš gājis. Pēc tam atcerējos par galveno simptomu. Tomēr smaržas jūtot.

Visa diena pagāja “ne savā ādā”. Ja neatrodies līdzās, sadomājies visādas sliktas domas.


Centralizētais Covid-19 tālrunis

Vakar ģimenes ārste mātei pateica, lai piezvana uz centralizēto tālruni un piesaka tēvu covid-19 testam. Māte piezvanīja uz 8303. Tur atbildēja, ka Ogrē (valstspilsētā?!) laboratoriju nav un vistuvāko testu var uztaisīt Salaspilī. Sapratusi, ka tēvu ar +390C temperatūru sabiedriskajā transportā nevizinās, māte man pateica, ka nekādu testu nenodos. Turpmākos laboratoriju meklējumus pārņēmu savās rokās.

Iegāju oficiālajā covid-19 mājas lapā. Tur atradu norādi uz interaktīvo karti ar covid-19 analīžu nodošanas vietām. Karte uzrādīja, ka Ogrē testus var nodot NMS laboratorijā un Gulbja laboratorijā. Zvanīju uz 8303. Operatore, tāpat kā manai mātei, pateica, ka Ogrē testa pieņemšanas vietu nav, kaut es nosaucu abas laboratorijas. Tā kā zvanīšana notika vakardienas vakarā, nolēmu procesu turpināt šodien.

Šorīt sazvanīju Gulbja laboratoriju. Līdz testam Ogrē jāgaida 7 dienas. Sazvanīju NMS laboratoriju. Testu var nodot rīt. Johaidī! Kas tas par centralizēto tālruni, ja maldina cilvēkus. Piezvanīju uz Nacionālo veselības dienestu un izstāstīju radušos situāciju. Viņi savukārt ieteica zvanīt Austrumu slimnīcas administrācijai, jo šī slimnīca koordinē tālruni 8303. Piezvanīju un pateicu, lai atrisina šo situāciju un nemaldina Ogres iedzīvotājus, kuriem nav pieeja internetam, lai uzzinātu precīzāk par testēšanas laboratorijām.

 

Amortizācija

Mēnesi izturēt bez dažādu preču veikaliem vēl pieciešams, bet izskatās, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi tik ātri viss nebeigsies. Ap Ziemassvētkiem izdega galda lampas spuldze. Tādu pārdod tikai būvmateriālu veikalos. Nācās atnest rezerves galda lampu no skolas, kur to lietoju vizuālās mākslas stundās. Pēc tam elektriskajam urbim pārplīsa uz pusēm lādētāja vads. Tagad saplīsa dušas šļūtene. Izskatās, ka gludeklis drīz atmirs, jo negrib nemaz vairs tvaicēt. Uz izsīkuma robežas ir pildspalvu rezerves, jo mājās ir trīs studējošie, un ne viss tiek drukāts uz datora. Vienīgais iepirkšanās veids – pasūtīt internetā, taču ne vienmēr tas ir izdevīgi, pie tam var gadīties nopirkt “kaķi maisā”.


Mūsu vecāki

Nedaudz pāri 7-iem no rīta piezvanīja mamma un teica, ka tēvam esot slikti, un viņa saukšot ātro palīdzību. Tā kā vecāki dzīvo citā mājsaimniecībā, kaut arī blakus mājā, pie viņiem jau vairākus mēnešus neejam. Kamēr mediķi uzgāja augšā pie slimā, kopā ar meitu un dēlu dežūrējām pie vecāku kāpņutelpas. Iedomājos, - ja nu tēvu ved uz slimnīcu, tad vismaz kādu vārdu varētu pateikt, stāvot pie ātrās palīdzības mašīnas. Un ja nu tā ir pēdējā reize, jo ciemiņus slimnīcā neielaiž…

Paldies Dievam, nebija visļaunākais variants. Tēvs palika ārstēties mājās.

Esmu bērniem jau agrāk teikusi, ka vecvecāki ir veci (tēvam rit 80-tais gads), tāpēc biežāk viņi jāapciemo un jāuztur pēc iespējas vairāk sarunas. Ļoti žēl, ka tagadējais kovidlaiks liedz iespēju tikties klātienē. Mēs nevaram zināt, kura diena būs pēdējā. Tad nožēlosim, ka esam tuvajiem veltījuši pārāk maz laika.

 

Palīdzība putniem

Jau sākot no rudens, uz palodzes tika nostiprināta barotava, kurā katru dienu ieberu saulespuķu sēklas. Ja esmu pieradinājusi putnus, man jābūt atbildīgai par tiem (gluži kā mazajā princī). Ik pa laikam nākas tirgū iegādāties 5 kg smago saulespuķu sēklu maisu, jo ēšanas tempi ir ļoti ātri. Vienīgais sliktums, - zem loga uz zemes sakritis ārkārtīgi daudz saulespuķu sēklu miziņu. Tas varbūt nepatīk sētniecei. Pavasarī saslaucīšu.

Mūsu barotavu iemīļojuši zvirbuļi, zīlītes un baloži. Šodien vīrs pamanīja, ka ar sēklām mielojās četri strazdi. Vai tad tie nelido uz siltajām zemēm?


Kara laika medicīna

Vakar sazvanīju 8330 un pieteicu covid-19 laboratorijas vizīti uz vecāku mājām, jo ģimenes ārste izrakstīja nosūtījumu. Šodien pēcpusdienā bija klāt. Kad māsiņa nonāca lejā no vecāku dzīvokļa, gaidīju viņu pie kāpņutelpas ārdurvīm. Teica, lai tēvs dzerot ūdeni, jo viņa miesa esot galīgi izžuvusi. Kā lai iebaro, ja viņš nevar norīt ne ēdamo, ne dzeramo? Jau četras dienas neko nav ēdis un gandrīz nav dzēris.

Vakar atbraukusī ātrās palīdzības feldšere teica, lai turam mājās, cik iespējams ilgi. Paši saprotam – gandrīz 80 un pie tam ar Parkinsona kaiti. Kas ar viņu slimnīcā ņemsies? Bet kā lai tēvā iedabū šķidrumu? Ģimenes ārste pa dienu sazvanāma apmēram 3-4 stundas, tāpēc uz viņu paļauties nevar. Pie tam gaidīt nākamās dienas darbalaiku ir pārāk riskanti.

Meita ieteica, ka varot uzlikt sistēmu, jo pagājušajā vasarā pēc 3. kursa izgāja divu nedēļu praksi slimnīcā. Kad redzi, ka tuva cilvēka dzīvība izdziest, un neviens profesionālis viņam nevar palīdzēt, tu ķeries pie jebkura salmiņa. Arī tāda, kas līdzinās kara laika medicīnai.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Sēdēšana pie datora trenē tikai roku pirkstus. Kaut gan dažreiz - arī smadzenes.