Mana dienasgrāmata 2021

Saplēstās brilles

Lai sataisītu elektrības kontaktus, vīrs uz meitas dzīvokli līdzi paņēma brilles. Darba procesā netīšām tām uzsēdās virsū un neglābjami salauza. Dārgi gan sanāca tie kontakti.


Man kā vēsturniecei…

Man kā pedantei grūti samierināties ar neizlēmību, svārstīšanos un biežu lēmumu maiņu.


Savam priekam

Beidzot parādījies brīvais laiks hobijiem. Uzšuvu kleitu.

 

Mobilo tīklu nepārklājums

Lai gan mobilo sakaru operatori mūs mēģina pārliecināt, ka sazvanīt iespējams jebkurā Latvijas vietā, meitu, kas ar draugiem devās laivu izbraucienā pa Salacu, nebija iespējams sazvanīt vairākas stundas. Kaut kā viņai vienai no visiem izdevās ar mums sazināties vakarpusē no nakšņošanas vietas. Un tad vēl bija grūti saprast, jo saruna raustījās.


Izravētā “puķu dobe”

Pilnībā baudu atvaļinājumu, jo domas par skolu no ikdienas esmu izravējusi.

 

Kārtējo reizi pedagogi ir sliktiņie

Atkal pedagogi sabiedrības acīs tiek kaunināti, jo nevēloties vakcinēties. Šobrīd savakcinēti esot tikai 52%. Bet kāpēc netiek pieminēti procenti, cik no nevakcinētajiem pedagogiem ir izslimojuši ar covid-19, tādā veidā iegūstot antivielas?


Labs rīta sportiņš liekajiem kilogramiem

Katru rītu cenšos pa mežu iziet savu četrus kilometrus garo nūjošanas trasi. Ir rīti, kad mežā nesastopu nevienu cilvēku. Dunduru gan daudz.


Karstumi

Ārā tādi karstumi, ka dušoties nākas iet divas vai trīs reizes dienā.


Kaitīgie obligātumi

Pretēji savai vēlmei veicu ikgadējo skolotāju apstarošanu, tas ir, uztaisīju obligāto plaušu rentgenu. Tagad vēl nāksies veikt obligāto potēšanos pret covid-19. Vai nav par daudz veselībai kaitīgo obligātumu?


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Cik daudz iekšēja spēka nepieciešams, lai cilvēks, kam smaga slimība, dzīvotu uz pozitīvas nots un jokotos pat par savu iespējamo nāvi?