Esmu sagatavojusies, ka Zvaigžņu karu fani mani apmētās ar visu, kas gadīsies pa rokai. Pat dēls mani nosauca par muļķi, kad pateicu, ka filma nepatika.

Nosaukums. Nesaprotu, kāpēc latviešu valodā filmas nosaukumā nav iztulkota frāze “Rogue One”, bet krievu valodā iztulkota - “Изгой один”? Ja tas domāts kosmiskā kuģa nosaukums, kas it kā no oriģinālās valodas netiek tulkots, tad kāpēc filmas laikā kosmiskajam kuģim dots nosaukums “Blēdis 1” (rogue – blēdis), nevis “Rogue One”?

Sižets. Impērija gatavo pašu draudīgāko ieroci – Nāves Zvaigzni. Šī iemesla dēļ tiek nolaupīts ieroču izgudrotājs - zinātnieks Erso. Viņa mazā meitiņa Džina paglābjas no ienaidnieku gūsta un pēc 15 gadiem piedalās tēva glābšanas un Nāves Zvaigznes rasējumu nolaupīšanas operācijā.

Klišejas. Lai ASV filma atbilstu visiem standartiem, galvenajiem varoņiem jābūt sievietei, vīrietim, melnādainajam, invalīdam un homoseksuālim. Nebija tikai pēdējais (vismaz klaji nerādīja). Pārējie nosauktie varoņi bija.

 

Pārdomas.

Esmu redzējusi visas Zvaigžņu karu sērijas, bet ļoti, ļoti sen. Trūka iepriekšējo filmu varoņu. Uz kādu sekundi priekšplānā parādījās abi roboti (R2D2 un C3Po), bet filmas noslēgumā ekrānā pazibēja princeses Lejas seja. Vēl kādās trīs epizodēs figurēja Dārts Vaiders. Un tas arī viss…

Filmas darbība notiek laikā starp trešo un ceturto Zvaigžņu karu epizodēm. Vīrs pēc filmas noskatīšanās teica, ka beidzot esot labāk sapratis iepriekšējās sērijas. Par sevi gan tā nevaru teikt, jo iepriekšējās sērijas vairs neatceros, tāpēc šo skatījos, kā pilnīgi jaunu filmu.

Ja man būtu jāizvēlas, kāds ir filmas žanrs, tad teiktu, ka tā nav fantastikas, bet kara (bojevika) filma, kurā saskatīju līdzības ar šobrīdējiem teroraktiem. Pat dažu uzbrucēju izskatā. Nežēlīgi kara skati, bezemociju personāži, garlaicīgas epizodes, kuru laikā gandrīz iemigu, saraustīts filmas sākums un nepabeigtas filmas beigas – tas man visvairāk arī nepatika.

Kad cīnījās divi lielie kosmosa kuģi, pie sevis pasmaidīju, jo tajos sazīmēju Lego konstruktoru modeļus, kādus biju redzējusi dēla grāmatās.

No 5 zirņiem piešķiru

 

  

Filmu novērtēju ar 2½ zirņiem, bet manas ģimenes Zvaigžņu karu fani – ar 4 zirņiem.


„Melānijas hronika”, latviešu filma

12.11.2016.

Stāstījums. Emocionāli smags latviešu tautas vēstures posma attēlojums caur viena cilvēka dzīvi, jo filma uzņemta pēc Melānijas Vanagas, kura Sibīrijā pavadīja 16 gadus, atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviem. Filma atklāj latviešu sievietes vīrišķīgo spēku, mīlestību un cerību. Ne velti ir teiciens, ka cerība mirst pēdējā. Tieši cerība izaudzināt savu dēlu, ieraudzīt savu zemi un pieskarties savam vīram, deva Melānijai spēku izdzīvot. Manuprāt, arī viņas rakstītās, bet nenosūtītās vēstules vīram, bija kā cerību lūgsnas kaut kam dievišķam. Tā bija sava veida ticības izpausme. Savas Bībeles rakstīšana svešumā.

Melnbalts. Tas, ka filma uzņemta melnbalta, pastiprina tās māksliniecisko vērtību, jo baltais un melnais ir līdzvērtīgs labajam un ļaunajam. Ar melnbalto tiek radīts mākslinieciskais kontrasts tumši gaišajās attiecībās.

Skaņa. Cilvēki filmā runā maz. Būtiskākais tiek parādīts ar kustībām, mīmiku un skaņas efektiem. Un ko tur daudz runāt, jo, kad cilvēkam bēdas, viņš nepriecājas un nesmejas, bet ieraujas sevī un klusē. Šo drūmumu, apātiju, bezspēku, badu un skumjas caurvija īpatnējas skaņas, kas līdzinājās vaidiem, elsoņai, nopūtai.

Daba. Sibīrijas daba laikam ir vienīgais, kas deportētajam cilvēkam ļauj kaut mirkli izbaudīt brīvību (iegulties zālē un skatīties debesīs). Iespējams, ka daba ir tā, kura pastiprina atmiņas par savu zemi, jo arī Latvijā aug tādi paši koki, upē plūst tāds pats ūdens un debesīs starp mākoņiem spīd tāda pati saule.

Kad filmas noslēgumā Melānijai tiek pajautāts, kā tai Sibīrijā ir? Viņa nežēlojas un nepazemojas, bet lepni atbild, ka tur visu laiku snieg. Tas skan gluži tikpat bezpersoniski, kā ikdienas sarunā, atbildot uz jautājumu: “Kāds ārā laiks?”

Ēst, ēst, ēst. Tā kā cilvēki dzīvoja pusbadā, viena no svarīgākajām domām, kas aizņēma viņu prātu, bija ēdiena sagādāšana. Šī iemesla dēļ tika pieļauti arī pazemojumi.

Atvadas no tuviem cilvēkiem. Vislielākie lūzuma punkti Melānijas dzīvē, manuprāt, bija divi. Pirmais, - Melānijas kā mātes sāpju kliedziens, kad viņa atrāva no sevis dēlu, ļaudama viņam slepus no Sibīrijas aizbraukt uz Latviju. Otrais – Melānijas kā sievas sāpju kliedziens, kad filmas noslēgumā viņa uzzināja par vīra nāvi un atvadījās no viņa, pieskaroties pirkstu nospiedumiem.

Auditorija. Filmas pirmizrādē, kas notika Ogrē, redzēju tikai dažus savas skolas jauniešus. Skumji, jo viņiem būtu jābūt pamatauditorijai, kam šis vēstījums adresēts.

No 5 zirņiem piešķiru


Vairākus mēnešus iepriekš redzētais reklāmas treilers mani pārliecināja, ka šī animācijas filma noteikti būtu jānoskatās, jo tā varētu patikt arī pieaugušajiem. Vēlāk gan sapratu, ka treilerī tika samontēti labākie kadri, kas bija redzami filmas sākumā.

Līdzko filmas darbībā iesaistījās bandītzaķis (atkal zaķim, tāpat kā Sarkangalvītes multenē, iedalīta sliktiņā loma) un visa pamesto mājdzīvnieku kanalizācijas varza, filma zaudēja interesantumu.

Pamanīju, ka filmas vidusdaļā garlaikojās arī mazie skatītāji, kam šī filma tika vairāk adresēta. Priekš pieaugušajiem, diemžēl, šoreiz nekā jauna un interesanta.

No 5 zirņiem piešķiru

 

  


Filma veidota pēc pasaulē vienas no vispopulārākajām 1994. gadā iznākušajām datorspēlēm. Tā stāsta par divām dažādām pasaulēm, kuras vienu no otras šķir tumšo spēku portāls. Atveroties portālam, nežēlīgi orku milži pamet savu pasauli Azerotu un sāk iekarot cilvēku pasauli. Protams, kā jebkurā kariņā, neiztikt bez sagūstītajiem, nodevējiem, stindzinošiem kaujas skatiem, ļaunā un labā divkaujas, burvestībām un nāves. Vārdu sakot - pasaka vīriešu gaumē.

Man tika dota izvēle – kopā ar vīru un dēlu kinoteātrī skatīties filmu vai divas stundas tirdzniecības centrā šopingot. Solidaritātes dēļ izvēlējos pirmo variantu, kaut arī iepriekš neko par datorspēli Warcraft nebiju dzirdējusiLabi, ka filma izveidota tik uztverami, ka visu bija iespējams saprast pat datorspēles nefanam. Vienīgais, kas nepatika – ātrās tuvplāna cīņas ainas, kurām bija grūti izsekot.

Filma beidzās neko konkrēti skatītājam nepasakot. Tā laikam bija zīme, ka nākotnē gaidāma vēl vismaz viena sērija.

No 5 zirņiem piešķiru

  


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Kad esi pieaudzis, tev pašam jāmāk tikt galā ar uztraukumu, bailēm, neziņu un sāpēm. Būs reizes, kad neviens tev neturēs roku un nečukstēs ausī nomierinošus vārdus.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā