Filma sākas ar 1964. gada Jaunā gada svinībām nelielā lauku skolā, kur mācās arī 12 gadus vecā Uļa. Meitene, kura ikdienu pavada pierobežas lauku saimniecībā, darot smagus lauku darbus, ar bažām un bailēm uztver ziņu, ka sava garā auguma dēļ tiek uzaicināta uz Rīgu spēlēt basketbolu.

Dzīves posmu, kad meitene sāk veidoties par sievieti, Uļai nākas izdzīvot bez mātes padoma. Arī draudzeņu viņai nav. Uļa ir bikla, citāda un vientuļa. Vai viņa spēs pārvarēt savu iekšējo nedrošību un apkārtējo spriedzi? Vai spēs noticēt pieaugušajiem, kuri saskata viņā izcilas basketbolistes talantu?

Mākslinieciski ļoti skaisti veidota filma, kas mērķtiecīgi spēlē uz skatītāja emocijām. Arī manā gadījumā, jo visu filmas laiku acis bija miklas.

No 5 zirņiem piešķiru

Skatījos filmu brīvdabas kino Ogres Zilo kalnu pakājē augusta vēlā vakarā, ietuntulējusies siltās drēbēs un ērti iekārtojusies makšķernieka krēslā.

Vakariņās paredzēts ierasties četriem draugiem ar savām otrajām pusītēm. Viens no viņiem kavējas. Tikmēr pārējie seši spriedelē, kāda varētu būt viņa jaunā paziņa, jo neviens to nekad nav redzējis. Taču aprunātais draugs ierodas viens pats. Un tieši šajā brīdī es sapratu, ka filmu jau esmu redzējusi agrāk, tikai ārzemju versijā. Līdz ar to zināju, kādas būs beigas, bet tik un tā skatījos, jo patika sarunu tēmas un dialogi.

Tātad septiņi draugi vakariņo. Lai vakars būtu interesantāks, visi piekrīt atklātības spēlei. Uz galda tiek nolikti telefoni, un katram jādalās ar visām ienākošajām ziņām un zvaniem. Vakara gaitā atklājas katra noslēpumi.

No 5 zirņiem piešķiru

Filmā atklāts sporta un PSRS politikas līdzās pastāvēšanas stāsts.

Galveno varoni – basketbolisti Dzidru Uztupi Karamiševu – uz panākumiem virza milzīgs gribasspēks un motivācija. Spēlējot sieviešu basketbola komandā, viņa cer izrauties no Padomju Savienības “dzelzs priekšskara”, lai satiktu savu emigrējošo brāli. Latvijā valdošā padomju varas sistēma un drošības dienestu uzraudzība rada bailes un piesardzību, tomēr šai sistēmai iespējams stāties pretī  –  klusi un nemanāmi.

Pateicoties basketbola zvaigznei Uļjanai Semjonovai, par “Rīgas TTT” komandas panākumiem tālajos septiņdesmitajos un astoņdesmitajos zināju jau bērnībā. Taču tas, kā komanda radusies 1958. gadā un ka tā bijusi spēcīga jau no pašiem pirmsākumiem, man bija jaunums. Pēc filmas noskatīšanās, atgriežoties mājās, radās vēlme uzmeklēt papildus informāciju. Izrādās, ka TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību.

Dienu pēc tam, kad vietējā kultūras namā noskatījos animācijas filmu “Straume”, tā plūca “Zelta globusa” laurus, aiz sevis atstājot tādu gigantu kā Disney, Pixar un Dreamworks darbus. Pirms pāris mēnešiem “Straume” mūs iepriecināja, kļūstot arī par Kannu kinofestivāla favorīti.

Filmā attēlotajā pasaulē mitinās tikai dzīvnieki. Par to, ka te kādreiz dzīvojuši arī cilvēki, liecina būves, skulptūras un dažādi pamestie priekšmeti. Centrālais tēls ir melns kaķis, kas filmas sākumā, dzīvodams vienatnē, pastāvīgi izjūt nedrošību un bailes. Tikai tad, kad plūdu dēļ kaķis nonāk uz laivas līdzās citiem dzīvniekiem, nedrošība un bailes pamazām tiek pārvarētas, jo tad, kad darbojies komandā, viens uz otru vari paļauties. 

Tas, ka autors atteicies no dialogiem, nes savu plusu ne tikai finansiālajā ziņā, bet liek skatītājam vairāk piedomāt pašam. Dzīvnieki savā starpā sazinās ar balsi, mīmiku un kustībām. Šie ārējie signāli, pateicoties animatoru darbam, kļūst skatītājiem viegli saprotami/nolasāmi.

Katram galvenajam varonim ir dotas savas rakstura iezīmes. Kaķim piemīt ne tikai brīvdomāšana, bet arī mērķtiecība; Retrīvers ir rotaļīgi bezbēdīgs; Sekretārputns – tāds, uz kuru var paļauties; Lemurs – koncentrējies uz mantisko, bet Kapibara – totālais pofigists.

Nedaudz traucēja, ka filmas sākumā dzīvnieki tika attēloti dabiski, bet tad, kad sākās plūdi, tie pēkšņi ieguva cilvēciskas prasmes, piemēram, saprata, kā vadīt laivu. Tamdēļ piekto piešķirto zirni samazināju.

Interesanti fakti, ko izlasīju internetā – filma tapusi četrus ar pusi gadus; tā veidota bezmaksas Blender 3D programmatūrā, pie filmas strādāja 50 cilvēku komanda, filmas budžets sastādīja 3,5 miljonus.

No 5 zirņiem piešķiru