"Tizlenes", latviešu filma

10.09.2021.

Trīs draudzenes nolemj iepatikties puišiem, lai ar tiem varētu iet uz devītās klases izlaiduma balli. Tiekšanās pēc līdzības ar populārajām skolas meitenēm, sabojā draudzeņu attiecības un liek pārdomāt dzīves vērtības. Jāatzīst, ka ne ar ko daudz tā laika jaunieši (1999. un 2000. gads) savstarpējās attiecībās neatšķiras no mūsdienu jauniešiem. Mainījusies tikai mode un tehnoloģijas. Tāpēc īpaši neizjutu, ka filmā būtu attēloti notikumi pirms 20 gadiem.

Visumā komēdija patika, kaut saskatīju tajā arī no ārzemju filmām aizgūtus stereotipus.

No 5 zirņiem piešķiru


Bērnišķīgi naiva filma par labiņajiem un ļauniņajiem, kas tika filmēta Ogrē (precīzāk – Jaunogrē). Filmas galvenā darbība notiek pie savdabīgas mājas, kuru jau kopš savas bērnības dēvēju par rūķu namiņu, jo tieši tādā, manuprāt, dzīvoja septiņi rūķīši no pasakas par Sniegbaltīti.

Filmas galvenie varoņi ir četri bērni, kas sadraudzējas ar nīgro pensionāru Armandu (izbijušu VEF inženieri), lai kopīgi cīnītos pret Kārli un viņa diviem muļķīgajiem pakalpiņiem, kuri vēlas iegūt večuka īpašumu. Lietā tiek liktas gan inženiera zināšanas, gan modernā tehnoloģija, filmā ienesot fantāzijas un fantastikas elementus.

Salīdzinot ar citām latviešu bērnu filmām, šī likās par daudz uzspēlēta. Arī bērnu dialogi nebija dabiski, bet kā no teātra skatuves.

No 5 zirņiem piešķiru

 

 


“Dvēseļu putenis” jāredz katram īstenam latvietim. Tā ir filma, kurā 1. Pasaules karš tiek uzlūkots jauna puiša Artūra Vanaga acīm, priekšplānā izvirzot viņa baiļu, bērnišķā naivuma, pārdzīvojumu, mīlestības un pieaugšanas atspoguļojumu no 16 līdz 21 gada vecumam. Skatītājs kopā ar strēlniekiem tiek ierauts kaujas laukā, līdz sirds dziļumiem izjūtot vīrišķīgo upurēšanos un švīkstošu ložu uzlidojumos dzīvības atdošanu par savu valsti. Un lai arī strēlniekiem jāpiedzīvo smags emocionāls stress, kauju starplaikos viņi neiztiek bez jociņiem, kas liek skatītājam filmas laikā arī pasmaidīt.

Noslēgumā tiek rādīti titri kopā ar autentiskām strēlnieku fotogrāfijām. Diemžēl daļa mūsu pilsētas auditorijas cēlās kājās un gāja no zāles laukā, lai ātrāk tiktu garderobē pēc saviem mēteļiem. Aiz cieņas pret filmas veidotājiem un strēlniekiem, es paliku sēžot un sev garām principa pēc nevienu nelaidu, kaut viņi izteica pārmetumus, ka uz mums gaida vairāki cilvēki.

No 5 zirņiem piešķiru


Četrpadsmit gadi – laiks, kad tīnis sāk līst laukā no kūniņas, pamazām kļūstot par pieaugušo.

Laiks, kurā uzplaiksnī pirmā mīlestība.

Laiks, kurā rodas nesaskaņas ar pieaugušajiem.

Laiks, kurā draugi ir pirmajā vietā.

Laiks, kurā pieaugšanu apliecina ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un bravurīgu izturēšanos.

 

Filma par brīvību un visatļautību, kāda izbaudāma tikai jaunībā.

 

Pirms iešanas uz kino, nolēmu izlasīt grāmatu. Internetā gana saslavēta, bet es nespēju tikt tālāk par pusi. Kaut kā nelasījās. Filma patika daudzreiz labāk. Tomēr neticības moments manī ielauzās. Kā neveikls un kautrīgs četrpadsmitgadīgais “zubris” varēja iefiltrēties pilngadīgu jauniešu bariņā? Tur taču sarunu tēmas pavisam citas.

 

No 5 zirņiem piešķiru

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.