Kārtība un nekārtība

Aizbraucām ciemos pie radiem. Protams, ka viens no sarunu tematiem bija bērni. Noskaidrojām, ka mūsu ģimenēm ir kas kopīgs, proti, lielākie ģimenes strīdi rodas saistībā ar bērnu istabu vai mantu nekārtību.

Cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas ir kārtības izjūtas. Kas vieniem šķiet kārtīgs, citiem – nekārtīgs. Internetā atradu informāciju, ka katram cilvēku uzvedības tipam ir atšķirīgi kārtības kritēriji. Atļāvos pafantazēt un izdomāt šiem četriem cilvēku tipiem atbilstošus nosaukumus.

Apsēstajam perfekcionistam nepieciešams, lai katra lieta atrastos savā vietā un mājā valdītu kārtība. Šādiem cilvēkiem nav nepieciešama īpaša diena vai laiks kārtošanai, jo viņiem kārtošana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kas savijas kopā ar citiem darbiem. Un nākamie divi teikumi 100% ir par mani – “Ja vakarā tomēr gadījies kaut ko atstāt nepadarītu, no rīta nevis tiks vārīts ūdens tējai vai kafijai vai notiks gatavošanās darba dienai, bet gan tiks veikti uzkopšanas darbi. Vai arī cilvēks neizturēs līdz rītam un celsies naktī, lai visu sakoptu un no rīta nebūtu netīrības sajūta.”

Daļējam pedantam māja tiek turēta kārtībā un tiek uzkopta, kad nepieciešams. Viņš nav apsēsts ar pastāvīgu tās kārtošanu. Viens no galvenajiem kārtības nosacījumiem - neapaugt ar liekām mantām, jo tad mājokļa sakārtošanai vajadzēs veltīt daudz laika.

Noskaņojuma kārtībnieks vēlētos, lai mājā vienmēr būtu kārtība, bet, diemžēl, šo vēlmi bieži vien nomāc slinkums. Visbiežāk māja tiek kārtota, kad ir attiecīgā iedvesma vai noskaņojums sakārtot ne vien māju, bet arī savas domas.

Radošais nekārtībnieks uzskata, ka sakārtota māja asociējas ar garlaicīgu dzīvi. Viņš priekšroku dod radošai izpausmei un omulīgi pavadītam laikam, nevis mājas kārtošanai. Par kārtību mājās parasti tiek domāts, kad gaidāmi ciemiņi vai kādi svētki. Turklāt pēc lielās kārtības ieviešanas var būt tā, ka neko vairs nevar atrast.

Izlasot šo informāciju, nav grūti iedomāties saspīlēto situāciju mājā, kurā kopā sadzīvo apsēstais perfekcionists un radošais nekārtībnieks.


Pelēkā diena

Lietus un pelēkās debesis manī radīja skumjas. Agri no rīta bērnus aizvedu līdz stacijai, bet pēc tam iegūlos gultā. Kaut arī miegs nenāca, nekādi nevarēju sadūšoties pamest silto kūniņu. Tā arī novārtījos līdz (kauns teikt) pulksten 13-iem. Varbūt tādā veidā izpaudās mans stress pirms rītdienas ārsta apmeklējuma?


22. septembris, otrdiena

22.09.2015.

Zeltainais rudens

Vējš kaitināja kokus, pamazām no tiem raujot krāsainos lapu ielāpus. Pāri Rīgas dārziņiem aizlidoja gājputnu kāsis. Skaista, saulaina un enerģijas pilna pirmā rudens diena.

Visu dienu prātā skanēja pats pirmais skolā mācītais dzejolītis:

“Jau kļavu lapas sārtojas,

Un dzērves rindā kārtojas…”

 

Sastrēgumstunda

Sen nebiju izbaudījusi Rīgas rīta sastrēgumus pirms pulksten 9-iem. Tādās garās mašīnu rindās pēdējo reizi stāvēju tikai labajos gados. Kad iegriezos no Jāņa Asara ielas uz Tallinas ielu, sapratu, ka ārsta vizīti esmu nokavējusi, jo līdz pat Čaka ielai sniedzās gara mašīnu rinda, kas kustējās bruņurupuča ātrumā. Nācās savējo atstāt ceļa malā un skriet ar kājām līdz Brīvības ielai. Tāds neliels rīta krosiņš augstpapēdenēs.


Sarunu vērtība

Vakarpusē meita priecājās, ka WhatsAppā parālēli sarunājas ar vairākiem cilvēkiem (apmēram 8-10). Teicu, ka tas nav nekāds pozitīvais rādītājs, jo šīs sarakstes tikai traucē mācīties. Ieteicu pārdomāt, vai ir vērts ziedot savu laiku tik daudziem cilvēkiem. Ļoti ceru, ka pieaugot, viņa iemācīsies izdalīt būtisko un atmest lieko.  

 

Nocebo* efekts

Tā nav pirmā reize, kad pēc ārsta vizītes nākamajā dienā uzlabojas veselība. Un tas nemaz nav saistīts ar zālēm. Iespējams, ka ārsta apmeklējums manī nojauca psiholoģisko barjeru, ko radīja bailes, neziņa un pēdējā mēneša stress.

 

Nocebo tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “es kaitēšu”. Nocebo pamatā ir nelāgas priekšnojautas, jo baidoties saslimt vai neatveseļoties, mēs riskējam nodarīt kaitējumu mūsu veselībai un pasliktināt slimības simptomus. Šo uztraukumu rezultātā darbojas sarežģīti neiroķīmiskie un psihiskie procesi.


Dzīves ceļš

Šorīt pulksten 6-os no rīta tumšās debesis šķērsoja divas taisnas svītras, vientuļai zvaigznei veidodamas platu debesu ceļu. Diemžēl zvaigzne novirzījās no kursa.

Arī mums – cilvēkiem - bieži gadās novirzīties no taisnā, šķietami pareizā dzīves ceļa un iemaldīties sānceļos. Ir reizes, kad sānceļš met līkumus un atkal noved uz pareizā ceļa, un ir reizes, kad sānceļš izrādās strupceļš, kā dēļ nākas mērot ceļu atpakaļ. 


Skolotāji noveco

Pēdējo divu trīs gadu laikā mūsu skolā tika svinētas vairākas 50, 55 un 60 gadu jubilejas. Arī šodien. 

Statistika liecina, ka 2001. gadā Latvijas skolotāju vidējais vecums bija 41,6 gadi, 2011. gadā – 45,4 gadi, bet 2014. gadā – 47 gadi. Pēc 2014. gada datiem Latvijā 5% skolotāju ir jaunāki par 30 gadiem un 11% vecāki par 59 gadiem.

Ar bažām lūkojos nākotnē, jo nevēlos, lai mani bērni vai bērnu bērni piedzīvotu tādu laiku, kad vecie skolotāji aiziet pelnītā atpūtā, bet jaunu vietā nav.


Sarunu gļukas

Lai arī cik tas nebūtu dīvaini, bet tehnoloģijām attīstoties, sakaru kvalitāte pasliktinās. Jo mūsdienīgāks un krutāks telefons, jo vairāk tajā gļuku. Pēdējā gada laikā neesmu vairs 100% droša, ka mana saruna noritēs bez pārtraukuma. Un tas nemaz nav saistīts ar sarunas garumu, jo ilgāk par 5 minūtēm nemēdzu runāt. Tas ir telefona dēļ.

Neesmu taustiņu fane, bet vecais Nokia mani nekad nepievīla, kā to tagad bieži vien atļaujas Samsung Galaxy 5 mini. Kad telefonam iegribas, tas manu sarunu pārtrauc ar burbuļojošām skaņām, tādejādi traucējot sadzirdēt otru sarunu biedru. Nesu gan uz labošanu, gan mainīju SIM karti, bet burbuļošana ik pa laikam parādās. Speciālistu ieteikums - telefons reizi nedēļā jārestartē. Neko tādu agrāk ar taustiņu telefonu darīt nevajadzēja.

Abiem ar vīru pieder Samsung Galaxy 5 mini telefoni, un šodien, kad mēģinājām viens otru sazvanīt, abu telefoni nolēma gļukoties. Nesaprotu – varbūt pie vainas jauno programmu apdeiti?


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Karš spiestā kārtā izmaina miljoniem cilvēku dzīves un ikdienas paradumus abās karojošajās pusēs.