1. lappusē –  Svarīga informācija
  LISABONA. Vecpilsēta, Expo rajons, Parque Eduardo VII
2. lappusē –  LISABONA. Belem rajons
3. lappusē –  SINTRA 
4. lappusē –  SINTRA (turpinājums)

 

 

Gatavošanās ceļojumam

 

Augusta beigās AirBaltic sāka “mētāties ar ķiršiem”, piedāvājot lidojumu atlaides. Cik šīs atlaides ir reālas, vai tas ir vien kā reklāmas triks, varētu diskutēt. Katrā ziņā es uzķēros, jo sāku pētīt kalendāru, vai tumšākajā un manā nemīļākajā gada mēnesī – novembrī – neiekrīt tā pavairāk brīvu dienu. Secināju, ka uz Latvijas svētkiem man sanāk četras brīvdienas (un šajās brīvdienās trāpās arī mana dzimšanas diena). Tas jau bija pietiekami, lai ieplānotu kādu tālāku ceļojumu (piedod, Latvija). Nolēmu pameklēt, vai šajās dienās iespējams bez pārsēšanās aizlidot uz ziemas mēnešu siltāko Eiropas valsti – Portugāli. Lidojumu meklētājs piedāvāja Lisabonu. Sagadījās, ka dienās, kuras izvēlējos, lido AirBaltic lidmašīnas. Nopirku divas biļetes. Summa nebija nemaz tik maza, kā reklāmā solīja “ķirši”, jo klāt nāca nodokļi un degvielas piemaksas, kā arī maksa par vienu lielo koferi. Beigās sanāca nedaudz pāri 700 eiro, bet, atgriešanās kaut uz pāris dienām vasarā, kad pie mums jau kokiem nokritušas visas lapas un uzsnidzis pirmais sniegs, ir tā vērta. Tamdēļ strādāju trīs darbos, lai pāris reižu gadā būtu iespēja izrauties no ikdienas un redzēt kaut ko vairāk par savu degungalu.

 

Līdzko sapratu, ka varētu lidot uz Lisabonu, kartē izpētīju, cik tālu no pilsētas izvietojusies lidosta un vai uz to iespējams nokļūt ar metro. Lidosta no centra atrodas septiņu kilometru attālumā, un no tās atiet viena metro līnija (par metro līnijām aprakstīšu tālāk).

 

Lai jaunā vietā, kamēr sabiedriskā transporta sistēma nav izprasta, nestresotu, nolēmu, ka viesnīcu izvēlēšos līdzās kādai metro stacijai. Tādā gadījumā nebūs tālu jāstumda arī lielais koferis, jo Portugālē ielas nobruģētas ar neliela izmēra akmentiņiem, kas apgrūtina ceļojuma kofera pārvietošanu. Pirms viesnīcas rezervēšanas (booking.com) vēl izpētīju vilcienu līnijas, lai nebūtu tālu jābrauc līdz tām stacijām, kurās pietur vilciens virzienā uz Sintra vai Cascais. Beigās apsverot visus plusus un mīnusus, rezervēju viesnīcu līdzās metro stacijai São Sebastião. Uz šo staciju no lidostas var atbraukt, nepārsēžoties citā metro līnijā.


1. lappusē – Svarīga informācija

2. lappusē – MINHENE. Nimfenburgas pils apkārtne. Botāniskais dārzs

3. lappusē – MINHENE. Muzeju kvartāls. Olimpiskā parka apkārtne

4. lappusē – MINHENE. Vecpilsēta. Angļu parks. Vācu muzejs

5. lappusē – ZALCBURGA. Vecpilsēta

 

Nonīkstot aukstos ziemas mēnešus četrās sienās, janvāra sākumā izlēmu, ka siltākā laikā noteikti izraušos no iesīkstējušās darbaholisma vides un piedāvāšu sev vairāk prieka ceļojot. Līdz ar to pieteicos gan Impro ceļojumi ekskursijām, gan nolēmu pati izveidot ceļojuma maršrutu. Katram ceļošanas veidam ir savi plusi un mīnusi. Ceļojot ar tūrisma firmu, nav jāuztraucas par transportu, viesnīcu, apskates objektu atrašanās vietām un darba laiku. Par tevi parūpēsies kāds cits. Vienīgais sliktums – apskates objektos tiek dots ierobežots laika patēriņš, tāpēc ne vienmēr iespējams izbaudīt ilgāk to, ko vēlētos. Savukārt tad, kad ceļojumu organizēju pati, viss ir otrādāk. Arī stress ir lielāks, jo nākas uztraukties, vai izdosies, kā biju saplānojusi.

Iepriekšējo gadu Alpu ceļojumu laikā iepatikās Austrija, tāpēc nolēmu, ka šovasar divatā ar vīru došos turp.

 

Izvēle krita uz Zalcburgu. Diemžēl pētot lidojumus, tiešo reisu turp nebija. Nevēlējos lidostās nīkt 10 un vairāk stundas, lai pārsēstos no vienas lidmašīnas otrā, tāpēc sāku meklēt alternatīvu. Uzgāju airBaltic reisu uz Minheni, bet no Minhenes līdz Zalcburgai divu stundu laikā iespējams aizbraukt ar vilcienu, jo attālums apmēram 130-140 km – kā no Rīgas līdz Jēkabpilij. Tā arī paliku pie šī varianta.

 

Lidosta un ceļš līdz pilsētai

Pirms ceļojuma google maps kartē izpētīju, kurā vietā atrodas Minhenes lidosta (München-Flughafen) un vai no tās līdz pilsētas centram iespējams aizbraukt ar vilcienu.

Minhenes centrs un lidosta.

 

Izejot no lidostas ēkas, paveras liels laukums, virs kura izveidots savdabīgs jumts.

 

Lidosta no pilsētas centrālās stacijas Hauptbahnhof atrodas apmēram 35 km attālumā. No lidostas uz pilsētu kursē divi piepilsētas vilcieni – S1 un S8 (piepilsētas vilcienu un metro karte šeit). Mēs no lidostas līdz stacijai Donnersbergerbrücke (atrodas divas pieturas tālāk par Hauptbahnhof) braucām ar S8, ceļā pavadot aptuveni 45 minūtes (kā no Ogres līdz Rīgai). Atpakaļ uz lidostu arī braucām ar S8. Neriskēju braukt ar S1, jo pirms lidostas ceļš sadalās. Uz tablo, kas atrodas metro stacijā, parādījās abi galapunkti, tāpēc nesapratu, pa kuru ceļu S1 vilciens īsti aizbrauks.


VĀCIJA. Berlīne (2022./5 dienas)

13.08.2022.

1. DIENA

No Rīgas izlidojām pulksten 7:45. Lidojums ilgst 1 stundu 35 minūtes. Tā kā Vācijā pulkstenis jāpagriež vienu stundu atpakaļ, Berlīnes (Brandenburgas/BER) lidostas 1. terminālī ieradāmies pulksten 8:20.

Agrāk Berlīnē bija divas lidostas – Šēnefelde un Tēgele. Berlīnieši bija sevišķi iemīļojuši Tēgeles lidostu, jo tā atradās diezgan tuvu Berlīnes centram. Kad ciemojāmies te 2009. gadā (ceļojuma apraksts šeit), no Zoodārza līdz Tēgeles lidostai ekspress autobuss aizbrauca apmēram 15 minūšu laikā, bet parastais pilsētas autobuss sastrēgumstundā brauca apmēram 40 minūtes. Līdz ar jaunās Brandenburgas lidostas atvēršanu (2020. gada oktobris), Tēgeles lidosta tika slēgta. Savukārt Šēnefeldes lidosta tika iekļauta Brandenburgas lidostā kā viens no termināļiem.

2022. gada vasarā Vācijas valdība kompensēja degvielas cenu paaugstināšanos, tāpēc jūnijā, jūlijā un augustā gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi varēja izmantot 9 eiro mēnešbiļeti piepilsētas transportos. Mēs to iegādājāmies lidostā esošajā biļešu aparātā. Pirms tam gan vēl mājās esot, jūtūbē noskatījos vairākus video, kā to izdarīt. Tā kā katra biļete ir personalizēta, uz tās pašam ar pildspalvu jāuzraksta savs vārds un uzvārds. Līdz ar to vienmēr jābūt līdzi arī dokumentam, ko uzrādīt kopā ar šo biļeti. Mums visu piecu dienu laikā metro un vilcienos kontrole negadījās.

Vēl ir iespējams iegādāties Berlin WelcomeCard (www.berlin-welcomecard.de) noteiktam dienu skaitam. Šīs kartes īpašniekam bez sabiedriskā transporta izmantošanas vēl pienākas dažādas atlaides, piemēram, muzejos, kā arī pilsētas karte vai transporta shēmas. Lai no lidostas atbrauktu līdz Berlīnes centram, jāiegādājas Berlin WelcomeCard ABC zonai. Vienam cilvēkam šāda piecu dienu biļete izmaksā 50 eiro. Tas nozīmē, ka mums būtu jāmaksā 200 eiro, taču, izmantojot 9 eiro mēnešbiļeti, mēs ievērojami ietaupījām.

No Brandenburgas lidostas 1-2 termināļa kursē divi vilcieni. Mums derēja S9. Ar to braucām līdz pieturai Warschauer Straße (apmēram 40 minūtes). Tur pārsēdāmies U1 un braucām līdz gala pieturai Uhlandstraße (apmēram 20 minūtes). Vilciens S9 nekursē pārāk bieži. Vismaz rīta pusē tas brauc reizi stundā. Biju iepriekš apskatījusies grafiku, tāpēc paspējām uz vilcienu burtiski dažas minūtes pirms tā izbraukšanas. Kad vilciens sāka kustēties, apjuku, jo sekojošās trīs stacijas neuzrādījās tajā metro shēmā, kuru ielādēju savā telefonā. Aiz gala stacijas Terminal 1-2 seko Waßmannsdorf; Terminal 5; Grünbergallee; Altglienicke (šī pietura jau bija shēmā). Uz pilsētas centru var aizbraukt arī ar citiem sabiedriskajiem transportiem. Kā ērtāk līdz vajadzīgajam galapunktam nokļūt, var apskatīties mājas lapā https://sbahn.berlin/, kur jāievada abu galapunktu nosaukums, vēlamais datums un laiks.

Sabiedriskajos transportos (vismaz vilcienos un metro) jālieto maskas FFP2, taču daudzi brauc ar parastajām medicīnas maskām vai pat bez maskām.

Speciāli izvēlējos viesnīcu tuvu metro stacijai Uhlandstraße (apmēram 150-200m no stacijas), lai smagie koferi nebūtu jāstumj pārāk tālu. Arī centrālā metro un vilcienu stacija Zoologischer Garten atrodas vien 5-7 minūšu attālumā no viesnīcas.

Iepriekš viesnīcu biju pabrīdinājusi, ka atbrauksim pirms reģistrēšanās laika, tāpēc, nolikuši mantas, uzreiz devāmies savās dienas gaitās.


Jūlija sākumā kādā no Latvijas ziņu portāliem pamanīju reklāmu, ka Pakrojas muižā norisināsies ziedu festivāls “Sapnis vasaras naktī”. Lai gan svinīgais festivāla pasākums notiek tikai dažas dienas, turpmākajos vasaras mēnešos muižā ik dienu tiek piedāvāti dažādi pasākumi. Tā kā covid-19 dēļ šovasar nekādi lielie ceļojumi nebija ieplānoti, nolēmu –, kamēr vēl pārslimošanas sertifikāti derīgi, aizbrauksim vienas dienas ekskursijā pie kaimiņiem – tikai 180 km attālumā no Ogres (arī no Rīgas).

Diemžēl diena, kuru mēs visi četri varējām pavadīt kopā, iekrita viskarstākajā laikā, kad termometra stabiņš dienvidū uzkāpa līdz pat +330C.

 

Izvēlētais maršruts: Skaistkalne – BiržaiPakruojo dvarasBiržai – Skaistkalne.

Kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Pakruojo dvaras (Pakrojas muiža), tāpēc Biržai apskati atlikām atpakaļceļam. Dažus kilometrus no Biržai ir apskatāma gan Karvės Ola (karsta bedre), gan Kirkilai ezeri ar skatu torni, kas līdzinās mēnesim. Mēs Biržai esam bijuši divas reizes (aprakstu var izlasīt šeit un šeit), tāpēc gandrīz viss jau zināms.

 

Pakrojas muižas teritorija (Pakruojo dvaras)

Pakrojas muižas teritorijā iespējams apskatīt:

* krāšņas ziedu skulptūras;

* teatralizētus dažu minūšu uzvedumus;

* seno tehniku un transportlīdzekļus;

* māla izstrādājumu darbnīcu;

* filcēšanas darbnīcu;

* alus darītavu ar alus pagrabu (var nogaršot pašdarinātu alu un kvasu);

* mini zoodārzu ar savvaļas putniem un lauku sētas iemītniekiem.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Cik daudz sava laika nākas iztērēt, darot to, ko vajag, nevis to, ko gribas?