Atrastie raksti (15) pēc vārda stāstiņi

Nāriņa

03.04.2021.

Tēma: E-GRĀMATAS Stāstiņi un pasakas

Reiz kādā meža ielokā, kur reti kāds cilvēks spēra savu kāju, bija izveidojies liels ezers, un tajā dzīvoja Nāriņa. Katru nakti, kad mēness un zvaigznes spoguļojās rāmajā ūdens virsmā, Nāriņa izpeldēja virs ūdens un, sēžot uz akmens, dziedāja ezera Valdniekam šupļdziesmas. Savukārt dienā Nāriņa slēpās ezera tumšākajā dzelmē, jo saules spožajā gaismā viņa varēja sadegt. Ezera iemītnieki Nāriņai daudz bija stāstījuši par sauli un gaismu, ko tā dod, tāpēc viņa ļoti vēlējās sauli ieraudzīt pati savām acīm.

Kādu reizi Nāriņa aizpeldēja pie ezera Valdnieka un teica, ka vēlas redzēt to, kas viņai liegts. Ezera Valdnieks apsolīja, ka Nāriņa sauli varēs ieraudzīt, bet tikai tad, ja būs pārvērsta par ūdensrozēm. Taču tādā gadījumā atpakaļ ceļa vairs nebūs un par Nāriņu viņa vairs nevarēs kļūt.

Nāriņa piekrita ezera Valdnieka nosacījumam, un viņa redzēja sauli.

Kopš tā laika ezera virsmu cauru gadu rotā nekur citur neredzētas, krāsainas ūdensrozes.

 

Vispirms radās tērps, bet pēc tam pasaka.


Neticamais labirints

03.07.2015.

Tēma: E-GRĀMATAS Garstāsts Atsauksmes

Ievads, kuru vēlams izlasīt

Stāsts pēc uzbūves veidots kā labirints. Nodaļas cita citai seko jauktā secībā, un, kā jau labirintā pienākas, ceļus, pa kuriem doties, no piedāvātajiem variantiem izvēlas pats lasītājs. Līdz ar to iespējams, ka vairums lasītāju līdz stāsta beigām būs nonākuši, izlasot atšķirīgas nodaļas.

Lai izietu labirintu, stāsts jāsāk lasīt no sākuma. Gadījumā, ja atvērsiet pēdējo 30. nodaļu, pirms vēl sāksiet lasīt stāstu, tad ziniet, ka te neatradīsiet stāsta beigas.

Ja lasīšana jāpārtrauc, iegaumējiet nodaļu, līdz kurai esat tikuši.

Līdzās tekstam labajā pusē vienmēr būs pieejama labirinta karte. Ja uzklikšķināsiet uz kartes, tā palielināsies. Lai palielināto karti noņemtu no ekrāna, nospiediet pogu esc (escape).

 


Cita pasaka par garo pupu

23.07.2014.

Tēma: E-GRĀMATAS Stāstiņi un pasakas

Reiz dzīvoja vecītis un vecenīte, kuriem ļoti garšoja pupas. Viņi tās vārīja, sutināja, cepa un arī citādi pagatavoja. Kādu dienu abi atkal nolēma pusdienās pagatavot pupas. Vecenīte rokās turēja katlu, bet vecītis no lielā pupu maisa iekšā katlā bēra pupas. Pauk, pauk, pauk! Krītošās pupas sitās pret metāla katla sienām. Tomēr notika misēklis - viena pupa pārkrita pār katla malu un nokrita uz grīdas. Bum, bum, bum! Tā dažas reizes atleca no grīdas un caur dēļu šķirbu iekrita pagrīdē, kur pa ziemu tika glabāti kartupeļi.

 

 


Dziļi meža biezoknī - zem izgāztu koku saknēm - slēpās sūnām apaugusi ala. Tajā mitinājās mazs, zaļš pūķītis.

 

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā