No 5 zirņiem piešķiru

 

Romāns apraksta kādas sievietes dzīvi, sākot no bērnības; pa gadiem. Tik perfekts sievietes pasaules redzējums man neļāva noticēt, ka grāmatas autors ir vīrietis. Domāju, ka romānu uzrakstījusi sieviete ar vīrišķīgu pseidonīmu. Tomēr google pārliecināja, ka man nav taisnība.

Neteikšu, ka grāmata jau no paša sākuma šķita interesanta. Īpatnēja gan. Savdabīgi veidoti teikumi ar neskaitāmiem semikoliem aizņēma pat veselu lappusi. Īpaši nemeklēju garāko teikumu, bet tas varētu būt 39. un 40. lappusē. Te vienā teikumā izkārtojušies 294(!) vārdi.

Īpašu pievilcību romāns manās acīs sāka iegūt tikai sākot no 81. lappuses, kad atklājās, ka galvenā varone Betija nenoveco. Kā tas ir, ka iekšēji noveco, bet ārēji – nē? Kādas ir sajūtas, un kā tevi uztver apkārtējie, ja piecdesmit vai sešdesmit gadu vecumā izskaties kā trīsdesmitgadniece? Nelasījušam romānu nesaprast, kāpēc Betija savu mūžīgo jaunību uztvēra kā sodu.

Autors mēģina apslāpēt sieviešu kvēlāko vēlmi – vienmēr būt jaunavīgai un nenovecot. Viņš mēģina mūs mierināt un pārliecināt, ka noveco itin viss, un tas ir pilnīgi normāli, un tas ir arī skaisti.

Ar savu eleganto franču šarmu grāmata līdzinās Žana Pola Didjēlorāna romānam “Lasītājs vilcienā 6.27”.

 

Citāti par skaistumu un novecošanu

* “Es neraudāju, jo mamma teica, ka asaras bojā seju.”

* Skaistums nav mūžīgs,… tas vienmēr kā putns no krātiņa aizspurdz prom un…ir svarīgi to paturēt atmiņā; svarīgi tam pateikties, ka tas mūs izvēlējies.”

* “Skaistums ir antidepresants.”

* “Skaista ir tad, kad vīrietis tevi nav aizmirsis.”

* “Lielākā daļa sieviešu…sapņo palikt jaunas, bet tā ir nelaime, ticiet man.”

* “Mēs visas pētām sevi katru dienu, un katru dienu mēs sevi redzam jaunu, un, ja apgaismojums ir vājš, mēs zinām, ka esam jaunas… Esmu kaut kur lasījusi, ka sevi neredz novecojam.”

* “Visi noveco. Vīrieši, sievietes, koki, augi, suņi, paldies Dievam, pat jūsu putekļsūcējs, televizors, bieži vien dziesmas, teorijas.”

* “Novecot, tas ir redzēt samazināmies savu vietu uz Zemes, izdēdēt savu ēnu. Un beigās vairs neesi saskatāms.”

* “Neviena sieviete nav stipra, kad viņa noveco,…,viņa ir pārbijusies, un, viņu pametot, lai citā atrastu to, kas reiz bija arī viņai, tu viņu nogalini.”

* “Ķirurģija (piezīme - domāta plastiskā ķirurģija) ir narkotikas, nebeidzamas cerības bez beigām…”

 

Citāti par dzīves vērtībām

* “…vienmēr ir tikai viena mamma, un, kad viņa dodas prom, mums kaut kas tiek amputēts, un tā aizvietošanai neeksistē nevienas protēzes.”

* “mīlestība pastāv arī gaidīšanā un attālumā, pacietībā un brīnumā.”

* “…laime, kā to zina visi šajā pasaulē, ir kaprīzs viesis. Viņa dažreiz pieceļas no galda bez brīdinājuma, bez iemesla.”

* “…iztēle ļauj ceļot visur, kur vien vēlies, tā padara labāku jebkuru bērnību.”

* “…vienīgais, kam ir vērtība, ir tas, kas neilgst, un ka zaudējuma vērtība ir tieši tas, kas mums palīdz izdzīvot.”

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko