|
Galvenais salas ienākumu avots ir tūrisms. Maljorku gada laikā apmeklē apmēram 16 miljoni tūristu. Apkalpojošais personāls strādā 8-9 mēnešus. 2/3 hoteļu atveras uz Lieldienām, bet aizveras ciet oktobrī. Visdārgākais laiks uz salas ir jūlijā un augustā, taču vismierīgākais un vislabākais, kā uzskata gide, ir oktobris.
Maljorkā saulainas ir apmēram 300 dienas. Lietus sākas augustā.
Cala Figuera
Mīlīgs zvejnieku ciematiņš ar maljorkiešu vasaras mājām. Līdzās līcim, kurā gan nevar peldēties, saceltas privātmājas, kurp īpašnieki atbrauc brīvdienās vai pavada vasaras mēnešus.
Soller (Soljēra)
Soljēras pilsētu no vēja aizsargā kalni, tāpēc vasarā temperatūra var uzkāpt līdz pat +500C. Šī iemesla dēļ te ir piemērota vieta citrusaugļu audzēšanai. Pateicoties citrusaugļu eksportam, Soljēra pagājušā gadsimta sākumā kļuva bagāta. Lai no Soljēras citrusaugļus nogādātu uz Palmas ostu, nācās ar zirgu pajūgiem šķērsot kalnus. Vietējie nolēma atvieglot šo ceļu, izrokot kalnos tuneļus. Tika savākta nauda dzelzceļa izveidei. Rakšana notika ar lāpstām. Soljēras iedzīvotāji izraka 13 tuneļus, visgarākais - 3 kilometri. Tika uzliktas sliedes un pasūtīti 4 koka vilcieni. 1912. gada 16. aprīlī dzelzceļa atklāšanas dienā bija paredzētas lielas svinības ar domu, lai par šo pasākumu uzzinātu pēc iespējas vairāk pasaules iedzīvotāju, taču dienā, kad vilciens sāka kursēt, pasaule uzzināja par “Titānika” nogrimšanu, un ziņa par vilcienu nebija vairs tik aktuāla. No sākuma vilcienus izmantoja preču transportēšanai, taču vēlāk tika pārvadāti arī pasažieri. Soljēras iedzīvotāji, kas šeit dzimuši, vilcienā var braukt bez maksas. Jāatzīst gan, ka laika ziņā tas nav izdevīgi, jo vilciens kustas ar ātrumu 30 km/h, tāpēc tas galvenokārt domāts tūristu izklaidei. Līdz Palmai daudz ātrāk var nokļūt ar automašīnām, jo 1997. gadā atklāja autotransporta tuneli. No Soljēras ostas līdz vilciena stacijai cauri apelsīnu audzēm kursē vēsturisks koka tramvajs. Savukārt no stacijas līdz Palmai cauri tuneļiem un pa kalnu pārejām ved vilciens. Dzelzceļa garums aptuveni 27 kilometri.
Vilciena stacijas muzejā bez maksas var aplūkot Pablo Pikaso keramikas darbus un Žuana Miro litogrāfijas. Soljērā dzīvoja Pikaso vecmāmiņa, pie kuras viņš pavadīja vasaras, un arī Miro bija saikne ar šo pilsētu, jo te piedzima viņa vectēvs.
Pablo Pikaso keramikas darbi.
Vēl Soljēra ir slavena ar saldējuma ražotni, kas ir vienīgā Maljorkas salā.
Palma de Mallorca (Palma)
Palma ir Maljorkas salas lielākā pilsēta. Līdz 20. gadsimta sākumam tā bija neliela pilsētiņa, ko apjoza mūra siena ar pieciem vārtiem. Toreiz jūra sniedzās līdz pat pilsētas mūriem. Pagājušā gadsimta 50-60-tajos gados, lai paplašinātu pilsētas teritoriju un izveidotu transporta ceļu pilsētas centra apbraukšanai, nolēma daļu mūra nojaukt. Celtniecība noritēja aptuveni 10 gadus. Vispirms jūrā tika sabērti akmeņi, pēc tam – smiltis, izveidojot 8-us kilometrus garu prospektu. No agrākā mūra palika vien neliela daļa.
Kreisajā pusē redzama daļa no gājēju promenādes gar jūru, savukārt labajā pusē – saglabājusies pilsētas mūra daļa. Vietā, kur šobrīd brauc automašīnas, agrāk skalojās jūra.
Laižoties ar lidmašīnu lejup, netālu no lidostas gandrīz pie katras mājas var redzēt tādas kā vējdzirnavas. Kādreiz šajā vietā bijis milzīgs dīķis ar stāvošu ūdeni un odu bariem. Pēc odu kodumiem varēja precīzi noteikt, kurš dzīvo pilsētā Palma. 1840. gadā, lai nosusinātu dīķi, uz Maljorku tika paaicināti holandieši. Viņi izveidoja ūdens dzirnavas, kas paredzētas ūdens sūknēšanai un meliorācijai. Šīm dzirnavām ik pēc noteikta laika ar rokām nācās pārbīdīt virzienu. Kad tika pieslēgta elektrība, ūdens sūkņus nomainīja un šīs dzirnavas zaudēja savu nozīmi. Ja agrāk to bija ap 3000, tad tagad palikusi vien trešā daļa. Pie tam daudzas dzirnavas izskatās salauztas un pamestas. Lai saglabātu kultūrvēsturiskās būves, paredzēts piedalīties ūdens dzirnavu restaurēšanas projektā. Starpcitu vietējie šīs dzirnavas dēvē par margrietiņām.
Vecās ūdens dzirnavas. Lai gan Palmā dzīvo aptuveni 440 000 iedzīvotāju (salīdzinājumam – Rīgā dzīvo 615 000), pilsētā ir divas dzelzceļa līnijas un viena metro līnija ar sešām pieturām. Pilsētā sastopamas jūgendstila pērles, kas vēsturiskajām ielām piešķir neatkārtojamu eleganci.
Jūgendstila ēkas. Palmas pilsētas lepnums ir 14.-16. gadsimtā celtā gotiskā katedrāle La Seu. Tā ir augstākā celtne pilsētā. Neviena celtne nedrīkst būt augstāka.
Lai uzlabotu katedrāles interjeru, 1904. gadā tika uzaicināts Antoni Gaudi. Nosacījums bija tāds, ka interjerā nevar tikt izmantots modernais stils, taču mākslinieka rokraksts tomēr jūtams. Antoni Gaudi katedrāles restaurāciju veica 10 gadus. Viņš uzskatīja, ka gaisma ir galvenais dekoratīvais elements, tāpēc atvēra daudzas iepriekš aizmūrētās vitrāžas, kā arī ieviesa gaismekļus ar elektrisko apgaismojumu. Virs galvenā altāra izveidoja milzīgu Jēzus ērkšķu kroņa prototipu. Taču tā nav galīgā versija, jo baznīcas vadība šo rotājumu izbrāķēja, un Gaudi projektu pameta. Katedrāle ir slavena ar vienu no pasaulē lielākajām gotiskajām rozēm (diametrs aptuveni 13,8 metri), kurā ir 1236 stikla gabaliņi. Divas reizes gadā – 2.februārī (02.02.) un 11. novembrī (11.11.) ap pulksten 8-9 no rīta, uzlecošās saules stari iziet cauri lielajam austrumu rozes logam, projicējot tā krāsaino atspulgu tieši uz pretējās sienas, tieši zem rietumu rozes loga. Rezultātā abi logi (viens īstais, otrs gaismas) uz īsu brīdi izveido perfektu skaitli "8". Šis notikums piesaista simtiem skatītāju.
Kapelu, kas atrodas katedrāles altāra labajā pusē, izveidojis laikmetīgās mākslas pārstāvis Mikelis Barselo (Miquel Barceló). Kapelas sienas klāj milzīgs keramikas reljefs ar zivīm, augļiem un dārzeņiem. Darbam tika izmantotas 15 tonnas māla, ko mākslinieks klāja ar rokām, dūrēm un kājām, piešķirot virsmai brutālu un raupju faktūru. Viņš sienā iestrādāja arī personīgus elementus, tostarp savus plaukstu nospiedumus, savu ķermeņa nospiedumu un pat dzimumlocekļa nospiedumu. Kad baznīcas pārstāvji ieraudzīja šo nepiedienīgo elementu katoļu dievnamā, viņi bija šokēti. Tika izteikts skaidrs ultimāts –, ja šī detaļa netiks aizvākta vai pārveidota, mākslinieks nesaņems honorāru un darbs netiks pieņemts. Barselo sākotnēji pretojās, taču galu galā veica izmaiņas. Maljorkieši smejoties teic, ka Barselo dzimumloceklis izmaksājis 4 miljonus eiro, jo tādas esot bijušas kopējās kapelas izmaksas.
Mikela Barselo veidotā kapela.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Pagājušajā gadā Spānijas Lieldienu procesiju, kur tiek nestas lielas Jēzus un Marijas skulptūras, noskatījāmies Alikantē. Šogad gatavošanos vakara procesijai sanāca redzēt Maljorkas lielākajā pilsētā Palma.
Uz jūrai līdzās esošajiem kalniem atrodas veci sargu torņi. Kad tuvojās pirāti, tika aizdedzināti sausi zari, tādā veidā ietērpjot visu salu dūmu mutulī. No sākuma, vadoties pēc sastādīta saraksta, sargu torņos dežurēja vietējie salinieki, taču no 16. līdz 19. gadsimtam šis sargpostenis kalpoja kā vieninieka kamera. Cietumnieks te tika pieslēgts ar ķēdēm un izcieta savu sodu vairāku gadu garumā. Mūsdienu cietumniekam pavisam citi dzīves apstākļi. Pirms pāris gadiem netālu no Palmas uzcēla jaunu cietumu, ko vietējie dēvē par “viesnīcu”. Tas tāpēc, ka te ir modernas ērtības: vienvietīgas istabas ar tualeti, ar kondicionieri un televizoru. Cietumā ir fitnesa centrs, sporta zāle, peldbaseins un darbnīcas dažādu amatu apgūšanai.
Apmēram 15 minūšu braucienā no Palmas atrodas apdzīvota vieta Bendinat, kas tulkojumā nozīmē “Labi paēdu”. Šis nosaukums radies pateicoties karalim Haime I. Uz Maljorku 12.-13. gadsimtā tika atvesti truši, kurus audzēja pārtikai. Dzīvnieki bieži izbēga, izveidojot savvaļas populācijas un apēdot vietējo lauksaimnieku ražu. Lai samazinātu trušu skaitu, tika nodibināts “antitrušu” bataljons, kas medīja trušus un medījumus dāvāja vietējiem. Ir nostāsts ka vienā tādā reizē medībās piedalījies Haime I. Medībām ieilgstot, karalis izbadējās. Saticis vietējos, viņš lūdza, lai pabaro. Vietējie viņam piedāvāja maizi, kas aplieta ar olīveļļu (karaļi olīveļļu parasti neēda). Karalis gardi paēda un noteica: “Labi paēdu!”. Tā arī šo vietu nosauca.
Pārtikas veikalā līdzās numurētajiem mantu skapīšiem pie ķēdes iespējams pieslēgt arī kādu lielāku mantu.
Zarotais asfodelis (Asphodelus ramosus), kas pazīstams arī kā karaliskais šķēps, raksturīgs Vidusjūras reģionam. Maljorkā tas sāk ziedēt agrā pavasarī (martā, aprīlī). Aitas un kazas kalnos to neēd, tāpēc tas paliek kā vienīgais neskartais augs.
Baleāru savvaļas kaza, kurai raksturīgs sarkanbrūns kažoks un tumša josla pār muguru, kā arī līki ragi, ir viens no Maljorkas salas simboliem. Visvairāk sastopama Tramuntanas kalnu grēdā un pie Formentora raga. Tieši pie Formentora raga skatu vietas šī kaza droši pozēja kamerām un nebaidījās no cilvēkiem.
Maljorkas pērļu (Perlas Majorica) pagrabstāvā pārdodas dizaineru radītas rotas, kuru cena var sasniegt pat četrus ciparus.
Kādā no Maljorkas apdzīvotajām vietām pilsētvides apstādījumos pamanīju šādi “safrizētus” olīvkokus. Olīvkokiem raksturīgi rievoti un savērpti stumbri, kas kļūst arvien izteiksmīgāki, kokam novecojot.
Šie 4-us metrus lielie milži, kas tērpti Maljorkas tradicionālajos tērpos, atrodas Palmas pilsētas domes vestibilā. Tie parasti piedalās pilsētas svētkos un gājienos. Šīs 50 kilogramus smagās lelles uz pleciem nes un ar tiem dejo īpaši apmācīti cilvēki. Mazākās figūras, kas redzamas priekšplānā, ir aptuveni cilvēka augumā.
Tradicionāla Maljorkas lauku saimniecības palīgēka jeb noliktava, kas celta no akmens un segta ar māla kārniņu jumtu.
Žuana Miro darbi pilsētvidē. |
