Nosaukums Baleāru cēlies no sengrieķu vārda un nozīmē “mest”. Senie salu iedzīvotāji jau no agras bērnības tika trenēti mest akmeņus ar lingu – 40-90 cm garu ādas vai virves cilpu. Bērniem netika dots ēst, kamēr tie ar lingu nebija notriekuši ēdamo no koka zara vai mūra. Pateicoties labām prasmēm, vietējiem ar akmeņiem ir vairākkārt izdevies no salām atvairīt svešzemju iebrucējus un, izsitot ar akmeņiem caurumus, nogremdēt koka kuģus.

Otrā pēc lieluma ir Menorka sala (Menorca), kas atrodas 80 kilometrus no Maljorkas salas. Ne bez pamata šajā salā katru gadu rīko “Miss govs” konkursu, jo te ir plašas ganības un tiek audzētas govis. Taču Menorkā ziemā ir ļoti vējains, jo plosās Tramuntana vējš, kura brāzmas var sasniegt ātrumu pat 140 un vairāk km/h, bet viļņu augstumu – 6-12 metrus. Maljorkā vēju nejūt, jo to aptur kalnu grēda, kas nosaukta par godu šim vējam – Tramuntana kalnu grēda (iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā).

Bronzas skulptūra, kas atrodas pilsētā Palma, ir veltījums Baleāru salu vēsturiskajiem karotājiem, kuri bija slaveni ar savu meistarību lingas izmantošanā. 

Visa Maljorkas salas zeme ir personīgais īpašums. Ja tēvam bija vairāki dēli, tad vecākajam dēlam mantojumā tika vislabākā zeme, vidējam dēlam – zeme ar kalnu pakāji, bet jaunākajam dēlam – kalni un piekrastes smiltis. Vēl pirms vairākiem gadu desmitiem visbagātākais no dēliem skaitījās vecākais dēls, taču mūsdienās, kad tūristi steidz sauļoties pludmales smiltiņās, uzvaras laurus plūc jaunākais dēls. Kaut gan jāatzīst, ka salīdzinoši nesen (80-tajos gados) tika noteikts, ka 200 metru josla no krasta tomēr pieder valstij.

No putna lidojuma.

Braucot pa kalniem, skatam paveras vairākstāvu terases, kas norobežotas ar sauso akmens krāvumu (akmeņi novietoti viens uz otra bez saistvielām). Viszemākajās terasēs tiek audzēti dārzeņi, nedaudz augstāk – augļu koki un augšējā terasē – olīvkoki. Salinieki smej, ka “uz mūsu zemes visvairāk aug akmeņi”.

Vairākstāvu terases ar sauso akmens krāvumu.