Priekšmeta attēlu plaknē (uz papīra vai tāfeles) iegūst, izmantojot projicēšanu. Izšķir centrālo un paralēlo projicēšanu.

Centrālā projicēšana (1) ir tad, ja visi projicējošie stari, kas veido priekšmeta (ABCD) attēlu (abcd), iziet no viena punkta. Šāda veida projekcijas bieži sauc par perspektīvu. Priekšmeta forma un izmērs centrālajā projekcijā attēlojas sagrozīti.

1

 


1. lappusē – Teorija.

2. lappusē – 4 uzdevumi.

 

Atkarībā no tā, cik sarežģīts attēlojamais priekšmets, rasējums var saturēt vienu, divas vai trīs taisnleņķa projekcijas.

 

Priekšmeta projekcija uz vienas projekciju plaknes

1. attēlā redzama priekšmeta projekcija uz plaknes H (horizontālā projekciju plakne). Priekšmeta virsskatā parādās garuma un platuma izmēri, taču neparādās priekšmeta biezums. To var norādīt, izmantojot apzīmējumu t. 

1


1. lappusē - Aksonometrisko projekciju asis.

2. lappusē - Punkta projekcijas 1. un 2. piemērs.

3. lappusē - Punkta projekcijas 3. piemērs.

 

Aksonometrisko projekciju asis

Lai izprastu, kā tehniskajā grafikā tiek pielietota taisnleņķa projicēšanas metode, jāsāk ar vieglāko, tāpēc vispirms jāapskata punkta projekcijas.

Jebkurš punkts atrodas telpā. Kā telpa rasējumā tiek izmantots trīsplakņu kakts, kuru veido X, Y un Z asis (1). Šīs asis sauc par aksonometriskajām asīm. Uz aksonometriskajām asīm tiek atliktas punkta koordinātas. Piemēram, ja dots A (40; 30; 60), tas nozīmē, ka punktam A ir šādas koordinātas: x=40mm; y=30mm; z=60mm (2)

       

1                                                                                 2


12. Ģeometrisko ķermeņu projekcijas

12.06.2016.

1. lappusē - Kuba un taisnstūra paralēlskaldņa projekcijas.

2. lappusē - Regulāras trīsstūra un sešstūra prizmas projekcijas.

3. lappusē - Regulāras četrstūra piramīdas un lodes projekcijas.

4. lappusē - Riņķa līnijas projekcijas.

5. lappusē - Cilindra un konusa projekcijas.

 

Kuba projekcijas

1. attēlā parādīts, kā konstruēt kuba aksonometriskās projekcijas (uzskatāmos attēlus). Uz x ass atliek malu a. Uz y ass atliek otru malu a ortogonālajā izometrijā vai a/2 frontālajā dimetrijā. No punkta, kas iegūts uz x ass, velk taisni paralēli y asij. No punkta, kas iegūts uz y ass, velk taisni paralēli x asij. No visām četrām iegūtajām virsotnēm paralēli z asij atliek malas a. Iegūtos punktus savieno.

1

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


 

 


IepriekšējaisNākošais
Maijs 
POTCPtSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Katra diena uz mūsu pleciem, gluži kā uz svaru kausiem, noliek atsvaru. Ir dienas, kad atsvars līdzinās gaisīgai pieneņpūkai, un ir dienas, kad šķiet, ka tūlīt tūlīt pleci salūzīs no papildus nastas. Kas zina, varbūt tas ir patiesais iemesls, kāpēc cilvēki uz vecumu saraujas augumā. Dēļ smagā atsvara.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā