Uz dēla vidusskolas izlaidumu ziedu vietā skolotājiem sagatavoju nelielas dāvaniņas. Amatniecības izstrādājumu veikalā katram/-ai skolotājam/-ai nopirku saldumu paciņu, zīmuli ar uzrakstu “skolotājai” vai “skolotājam” un atslēgu piekariņu. Grāmatnīcā “Jānis Roze” nopirku dāvanu maisiņu bez apdrukas, bet rakstāmlietu veikalā – maisiņam pieskaņotu papīru (kartonu). Tālāk sekoja mans darbs…

Adobe Illustrator programmā uzkonstruēju zīmuļa turētāju, ko izdrukāt uz kartona. Katram/-ai skolotājam/-ai tika veltīti pateicības vārdi.

Ar tamborēto ziedu var rotāt apģērbu, jostu, somu vai cepuri. 

Turpinājums ...

Nepieciešamie materiāli lapiņām * kokvilnas diegi; * tamboradata; * tekstilkrāsu flomāsters dzīsliņu iezīmēšanai vai diegs dzīsliņu izšūšanai; * šujamadata; * šujamdiegi; * šķēres.

Spilvena pārvalks rotāts ar dažāda lieluma tamborētām lapiņām.

Ja nevar piemeklēt atbilstošu audumu spilvena pārvalkam, koku zarus uz auduma uzzīmē ar tekstilkrāsām. Dzīslojumu uz tamborētajām lapiņām var vai nu uzzīmēt ar tekstilkrāsām vai arī izšūt.

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Kara tēma mani nekad nav saistījusi, taču grāmatnīcas pārdevēja spēja pārliecināt, ka romāns ir ļoti spēcīgs. Iesāku lasīt pirms dažiem mēnešiem, taču attālinātais skolas darbs paņēma visu brīvo laiku, tāpēc nekas neatlika, kā gaidīt vasaras atvaļinājumu, jo tādai smagai tēmai jābūt arī atbilstošam noskaņojumam. Šo grāmatu nevar lasīt pa maziem fragmentiņiem pirms gulētiešanas. Ja to iesāk lasīt, nāksies vienā rāvienā iziet cauri līdz pat pēdējai lappusei. Jāatzīst, ka šo mēnešu laikā pilnīgi skaidri atcerējos izlasīto 100 lappušu saturu, jo savā galvā biju uzbūrusi filmu. Un tas jau ir rādītājs, jo mēdz būt grāmatas, kas pirmajā mirklī šķiet labas, bet pēc dažām nedēļām to saturs jau piemirsies.

Romāna galvenās varones ir divas māsas – Vianna un Izabella. Tās šķir desmit gadu starpība, bērnības aizvainojumi un krasi dažādie raksturi. Jaunākā māsa Izabella ir impulsīva, strauja un pārdroša, taču Vianna – nosvērta, mātišķa un varētu pat teikt – pakļāvīga. Kad sākas Otrais pasaules karš, tēvs 18 gadus veco Izabellu no Parīzes aizsūta pie māsas, kas kopā ar vīru un astoņus gadus veco meitiņu dzīvo netālu no pilsētas Karivo. Savstarpējās nesaskaņas kārtējo reizi abas māsas šķir, - tās izvēlas atšķirīgus ceļus, tomēr līdzīgus, jo katra savādāk cīnās par izdzīvošanu, par savu zemi, par cilvēku dzīvībām. Taču karš dara savu postošo darbu, un rakstniece lasītāju meistarīgi izvada cauri šiem smagajiem kara gadiem, pie vienas reizes salīdzinot, kādas abas māsas bija pirms kara un kādas viņas kļuva kara laikā. Vai piepildīsies meiteņu mātes teiktais, ka “kādu dienu viņas kļūs par labākajām draudzenēm, jo laiks savienos viņu dzīves”?

Domāju, ka romānu novērtēs tie, kam patikuši Rūtas Šepetis darbi “Starp pelēkiem toņiem” un “Jūras sāļums”.

Citāti par karu

Turpinājums ...