Kā no plastikāta logu gumijas noņemt pelējuma sēnīti

13.07.2020.

Tēma: ROKDARBI Idejas mājoklim un dārzam

Ja pelējums nav ielaists tik lielā mērā kā redzamajā fotogrāfijā, tad gumiju iespējams iztīrīt pilnībā. Dotajā paraugā uz gumijas palikuši daži pelēki, nenotīrāmi punktiņi.

 

Nepieciešamais:

* neliels trauciņš;

* dzeramā soda;

* ūdens;

* veca zobu birste

  (vēlama ar vienāda garuma sariņiem);

* zobu tīrāmie kociņi;

* lupatiņa.

 

Trauciņā ieber sodu, pielej nedaudz ūdeni un samaisa. Iegūtajai masai jābūt tik biezai, lai ar to varētu noklāt gumiju. Tīrīšanā izmanto lupatiņu vai zobu birsti (zobu birste būs labāks variants). Melnumus gar gumijas malām vai stūrīšos var iztīrīt ar zobu kociņiem.

 


Kādā no Līvānu benzīntankiem uzmanību piesaistīja galda un soliņu kājām izmantotie akmens dekori.


Sagaidot Līgo vakaru, nolēmu pasaudzēt ozoliņus un nojumes dekorēšanā izmantoju piemājas dīķī augošās kalmes, kuras pamīšus savā starpā sapinu.


No 5 zirņiem piešķiru

   

Pamanīju jaunu grāmatu un uzķēros uz aizmugurējā vāka teksta: “Holandiešu zēns Tiho, kurš vienmēr bijis vecāku aprūpēts un pieskatīts, pēc vidusskolas eksāmena piesakās darbā vasaras nometnē Amerikā...” Nolēmu nopirkt dēlam, jo domāju, ka beidzot parādījusies literatūra atbilstoša viņa vecumam. Pie kases gan nedaudz saminstinājos par divām lietām. Pirmkārt, par rakstīto uz tā paša aizmugurējā vāka: “…romāns domāts pusaudžiem un jauniešiem, viņu ģimenēm un pedagogiem, lai veicinātu izpratni par dažādību un dotu impulsu sarunām un diskusijām.” Musināja vārds – dažādību. Un otrkārt, aizdomīgs likās grāmatas nosaukums “Zilās zāles vasara”. Zils asociējās ar gejiem, bet zāle ar marihuānu (kā nekā holandiešu rakstnieks).

Pirms grāmatu piedāvāt dēlam, to izlasīju. Pilnīgs mēsls. Nosaukuma pirmais vārds 100% atbilst galvenajai tēmai. Protams, ka dēlam pat nepiedāvāju izlasīt.

To, ka projekts finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu, es saprotu, jo kaut kā ir jāatbalsta minoritātes, bet par to, kāpēc šo projektu finansējusi Kultūras ministrija, īsti skaidrības nav. Lai arī romāns 2000. gadā ieguva Nīderlandes literatūras balvu, manuprāt, tas ir vāji uzrakstīts un galu galā jau novecojis. Sižetu iespējams izstāstīt dažos teikumos.

Holandiešu zēns Tiho pēc vidusskolas beigšanas dodas uz ASV, lai mēnesi strādātu nometnē par mazāku bērnu pieskatītāju. Tur viņš iepazīstas ar sava vecuma puisi Uliveru (nezinu, kāpēc Oliveru grāmatā nodēvē par Uliveru) no Norvēģijas. Abi viens otru iemīl, kā dēļ nākas šo nometni pamest. Tā kā nostrādātas ir tikai divas nedēļas, atlikušās divas nedēļas Tiho aizbrauc ciemoties uz Norvēģiju pie sava drauga. Tur abu starpā notiek daži starpgadījumi, kā rezultātā lielā mīla draud izjukt. Bet varbūt arī izjuka. Īsti nesapratu. Un tas ir arī viss.

 

P.S. Grāmatu uzdāvināju savas pilsētas bibliotēkai.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Gadās, ka tas, kas sākumā izraisījis sarūgtinājumu, spēj pārvērsties par gandarījumu.