2004 / februāris / nr. 83

Katram apģērbam ir sava vieta: mētelis karājas gaitenī uz pakaramā, kleitas, krekli un bikses – skapī. Bet kur lai liek naktsdrēbes? Tās mūžīgi mētājas pa gultu.

Lai turpmākos rītus nenāktos vākt bērna izmētātās naktsdrēbes, tām jāuzšuj soma - Naktstauriņš, ko var pakārt pie gultas. Somā vietas pietiks ne tikai naktsdrēbēm, bet arī mīļākajai vakara grāmatiņai un guļammantiņai. Kad soma būs apnikusi, to var pārveidot par spilvenu.

Turpinājums ...

2004 / janvāris / nr. 82

Janvāra aukstuma stindzinošā elpa spraucas cauri mazākajai apģērba vīlītei. Pat karsti kūpošā tēja nespēj aizdzīt vēsuma sajūtu. Tā vien gribas ietīties lielā šallē, lai justos kā siltā kūniņā. Taču šalle traucē darboties, tā slīd no pleciem un ik pēc mirkļa jāpiekārto. Varbūt šalli pārveidot par vesti? Tā varētu iegūt divus labumus – siltumu un ērtumu.

Turpinājums ...

2003 / decembris / nr. 81

Tā nu ir, ka uz katru Ziemassvētku vai Jaungada balli mēs vēlamies uzšūt jaunu tērpu. Taču tērps ir tikai daļa no kopējā tēla - vēl ir nepieciešamas pieskaņotas rotas, kurpes un somiņa. Ja pirmās divas nosauktās lietas veikalos ir vieglāk atrodamas, tad sameklēt tērpam pieskaņotu somiņu ir daudz grūtāk. Varbūt pašai to uzšūt no pāri palikušā balles tērpa auduma?

Turpinājums ...

2003 / novembris / nr. 80

Reiz tēvs Emīlam no pilsētas pārveda cepurīti ar nagu. Kopš tās dienas Emīls nevienu vakaru neapgūlās gultā, nepaņēmis to līdzās. “Es gribu savu nāģen!” viņs brēca, ka skanēja visa Lenneberga.

Turpinājums ...