Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk izdomāt, ko saviem tuvajiem dāvināt Ziemassvētkos, lai tas patiešām būtu negaidīts pārsteigums. Šogad nolēmu, ka ļaušu savējiem lielajiem bērniem kaut uz mirkli atgriezties bērnībā.

Dēla (18 gadi) dāvanu pakā ieliku lego konstruktoru komplektu ar atkritumu savācējmašīnu, jo tāda mašīna bija viņa bērnības lielākais sapnis. Vēl dēls tika pie pēdējā žurnāla “Donalds Daks” izdevuma. Līdz pat pusaudža vecumam viņš fanoja par Donalda Daka komiksiem. Toreiz pilsētas bibliotekā tika izlasīti pilnīgi visi tie izdevumi, kas nebija pieejami mūsmājās. Kā trešo lietu dēla dāvanu pakā ieliku olu ar dinozauriņu, kas ūdenī izmirkstot, “aug” arvien lielāks. Tāds mūždien atradās mūsu vannas istabā. Bet no ēdamajiem viņam tika Milupas cepumi “Biskotti”, kas viennozīmīgi bija pirmie viņa bērnības lielākie gardumi.

Meita (22 gadi), tāpat kā dēls, arī tika pie Milupas cepumiem. Viņa bērnībā ik vakaru gaidīja pienu tikai tāpēc, jo zināja, ka tas tiks pasniegts kopā ar trim šādiem cepumiņiem. Vēl meita tika pie lego konstruktoru komplekta ar Pegazu (spārnotu zirgu). Bērnībā, tāpat kā lielākais vairums tā laika meiteņu, viņa dievināja zirgus un vienradžus. Vēl meitai uzdāvināju žurnālu “Avene”, ko viņa cītīgi lasīja pusaudzes vecumā, kā arī tādu pašu “augošo” dinozauru kā brālim.

Jāatzīst, - kaut gan bērni ir pieauguši, pēc dāvanu saņemšanas jutu, ka viņi patiešām kaut uz nelielu mirkli atgriezās bērnībā. Pirmais, kas tika izdarīts – abi ūdens toverīšos ielika dinozauru olas un nogaršoja cepumus.

Nelielā kartona kastītē, kas nopirkta rakstāmlietu veikalā (vienā komplektā 10 kastītes), salikti saldumi. Tā kā kastīti rotā zeltīta josla, tā pārsieta ar pieskaņotu zelta krāsas lentīti. Zem lentītes palikta neliela apsveikuma kartīte.

Kad meitas divdesmit pirmā dzimšanas diena ar draugiem bija jau nosvinēta, kārta pienāca pašiem tuvākajiem. Nolēmu, ka noorganizēšu nelielu ģimenes konkursiņu, kas būs veltīts jubilārei. Sagatavoju 21-u jautājumu (atbilstoši svinamajam gadu skaitam) par meitas piedzimšanu un pirmo dzīves gadu. Pēc tik ilga laika visu varēju atcerēties, pateicoties 1998. un 1999. gadā rakstītajai meitas dienasgrāmatai.

Jautājumi tika uzdoti visiem dalībniekiem pēc kārtas. Ja kāds atbildēja nepareizi, tad nākamajam nācās atbildēt uz to pašu jautājumu. 

Te būs mani uzdotie jautājumi iedvesmai.

1. Kādā nedēļas dienā piedzima?
2. Cikos piedzima? (piedāvāju četrus variantus)
3. Cik smaga bija, kad piedzima?
4. Cik gara bija, kad piedzima?
5. Kāda rotaļlieta bija paņemta līdzi uz dzemdību namu? (piedāvāju četrus variantus)
6. Cik dienas bija pagājušas, kad varēja no slimnīcas doties uz mājām?
7. Kā nokļuva līdz mājām?
8. Cik dienas bija veca, kad pirmo reizi tika vannota?
9. Kādā krāsā bija ratiņi?
10. Cik dienas bija veca, kad pirmo reizi tika izvesta ārā ratiņos?
11. Cik ilgi pirmajā reizē tika vizināta ratiņos?
12. Cik svēra pēc viena mēneša?
13. Cik gara bija paaugusies pēc viena mēneša?
14. Cik reizes dienā pirmo mēnešu laikā tika barota ar mātes pienu?
15. Kāda bija mīļākā muzikālā mantiņa, ko uzdāvinājām viena mēneša jubilejā?
16. Cik mēnešus vecu aizvedām uz Bobata terapiju (vingrošanu)?
17. Kāds bija pirmais biezenītis, ko no veikalā pirktās burciņas nogaršoja 4-u mēnešu vecumā?
18. Kādu grāmatiņu oma un opis uzdāvināja pirmajā vārda dienā?
19. Cik mēnešos parādījās pirmais zobiņš?
20. Cik mēnešos sāka teikt: “Ada, Ada” un “mamma”?
21. Cik mēnešos pirmo reizi brauca ar vilcienu uz Rīgu?

Svinējām divu kolēģu jubilejas. Tā kā abas strādā skolas bibliotēkā, sveicējiem tika dots uzdevums, kas saistīts ar grāmatām.

Iepriekš tiek atlasīta kaudzīte ar grāmatām, kurām ir interesants nosaukums. Piemēram, “Es tevi redzu”, “Amnēzija”, “Mūža noslēpums”, “Kāds no mums melo” utt.

Neskatoties grāmatas nosaukumu, katram jāizvēlas (jāizlozē) sava grāmata. Pēc tam jāprezentē savas grāmatas nosaukums un jāpastāsta, kādas asociācijas vai dzīves pārdomas, vai pat sakritības tas radījis.

Man tik ļoti iepatikās šis uzdevums. Savējiem mājiniekiem neko nestāstīju, jo vēlos viņus pārsteigt kādā ģimenes pasākumā.