Rūpes

Dēļ lielā vēja, solītajiem aukstumiem un sniegiem, braucu uz mežmalu, lai rozēm sagādātu siltu egļu zaru seģeni. Cerībā, kas nu jau sākušies siltumi, iepriekšējo biju noņēmusi pirms divām nedēļām.

Bērnības egles

Vējš garākās egles nolauza,

Kas pie vecāku mājas stāvēja.

Tās paliks manā atmiņā

Ar vasaras rītausmu bērnībā,

Kad negribot celties pēc naktsmiega,

Laiskojos gultā pie atvērtā loga

Un raudzījos egļu kuplajos zaros,

Cenzdamās ieraudzīt dziedošos putnus.

Vakardienas vēja postījumi pie vecāku mājas.

Sprādziens vēderā

Ukrainā karš un manā vēderā arī karš. Skābes sprādziens. Daktere saka – tas no uztraukuma.

Kas ko silda?

Pēc nūjošanas atnācu mājās un, novelkot nost termobikses, sapratu, ka tās ir siltākas par manām kājām. Kas tad īsti ko silda? Termobikses - kājas vai kājas - termobikses?

Lielās nācijas pārstāvja naida izpausme

24. februāra naktī – dažas stundas pirms kara sākšanās, feisbukā biju ielikusi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu Krievijas tautai. Šodien šim video apakšā pamanīju sekojošu komentāru.

Arvien vairāk apstiprinās, ka kādai lielai nācijai nomelnošana un meli iekodēti DNS.

Vienveidība

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka darbs skolā manī sāk radīt nepatiku. Internetā atradu informāciju, ka darbā mūs motivē trīs lietas: darāmā darba jēga, meistarība un autonomija. Pirmās divas lietas manā gadījumā ir iestrēgušas vienveidībā.

Tas nav pirmā aprīļa joks

No šodienas skolu var apmeklēt bez maskas. Daudzus skolēnus, kuri uzsāka mācības pie manis no septembra, bez maskas nemaz neatpazinu. Tagad būs jāmācās viņus iegaumēt no jauna.