Redzes problēmas

Izgāju šoferu medicīnisko komisiju. Izrādās, ka redze tālumā sākusi mazliet pieklibot. Ja man būtu tikai B kategorija (vieglā mašīna), brilles nevajadzētu, bet tā kā man ir vēl C kategorija (smagā mašīna), braucot ar mašīnu, būs nepieciešamas brilles. Kaut arī ar smago nebraucu, negribēju dēļ brillēm atteikties no C kategorijas, jo dzīvē visādi mēdz gadīties.

Optikas veikalā pasūtīju hamelionveida brilles ar fotohroma lēcām, kas pielāgojas gaismai un saulainā laikā “pārvēršas” par saulesbrillēm, jo mašīnā bez saulesbrillēm (dažreiz pat ziemā) neiztikt.

Piekusonis

Pēc novada vizuālās mākslas olimpiādes, ko organizēju savā skolā, biju ārkārtīgi nogurusi. Pēc pārnākšanas mājās un papusdienošanas tik strauji uznāca miegs, ka līdz gultai nācās iet ar pusaizvērtām acīm. Nepaspēju apgulties, kā momentā nolūzu.

Kā no laivas izmesta

Pretīga sajūta, kad sesijas darbiem esi veltījusi vairākas nedēļas, strādājot no visas sirds, un tev atmet tos atpakaļ, lai papildinātu.

Aplausi

Skolas pasākumos lielākie aplausi tiek lielākajiem slaistiem.

Jaunās brilles

Aizsūtīju ģimenes Whatcappā selfiju, kā izskatos jaunajās brillēs. Vīrs uzrakstīja, ka sākumā nav pazinis. Dēls atrakstīja, ka līdzinos vecaimātei. Paldies, meitai. Vismaz viens ģimenē smalkjūtīgi atbildēja, ka normālas brilles.

Masļeņica

Lai arī līņāja, kopā ar dēlu aizgāju uz līdzās esošo krievu skolu, kuras pagalmā notika ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas pasākums Masļeņica. Dēls speciāli nebija ēdis brokastis, atstājot vietu pankūkām, taču rinda pēc tām izrādījās pārāk gara, lai tajā stāvētu. Viņš nebija vienīgais, kas šurp atnācis ar tukšu punci.

Pasākuma laikā sapratu, ka es vēl joprojām nespēju atbrīvoties no bērnībā uzspiestās krieviskās vides traumas.

Masļeņicas pasākuma noslēgumā tika dedzināta salmu lelle.

Brīvlaiks – sūdīgs laiks

Tā ir likumsakarība - kā sākas skolēnu brīvlaiks, tā sabojājas laikapstākļi. Nu jau atkal noslīdējis zem nulles un puteņo.

D vitamīns

Nodevu asins analīzes, lai noteiktu D vitamīna daudzumu savā organismā. Nācās secināt, ka tas manī šobrīd ir deficīta līmenī. Internetā uzgāju pētījumu datus, ka tieši marta mēnesī Latvijas iedzīvotājiem D vitamīna līmenis esot viszemākais, kā rezultātā jūtams dzīvesprieka un enerģijas trūkums. Tā arī ir, jo mani katru dienu nomoka gurdums un miegainums. Vēl nepietiekams D vitamīna daudzums ietekmējot redzi. Varbūt arī tāpēc esmu tikusi pie brillēm.

Lieku visas cerības uz saulīti, kas pavasarī uzspīdēs arvien biežāk un ilgāk, tomēr D vitamīnu nepieciešamās devās no tās, kā izrādās, saņemsim tikai sākot no maija mēneša.

Briļļu iegādes (ne)apmaksa

Kad maksāju par brillēm, pārdevēja pajautāja, vai uz čeka izsist manu vārdu. Tajā mirklī saausījos un attinu uz atpakaļu filmu, ka kādā no skolas sapulcēm kaut kas tika pieminēts par brillēm. Bet tā kā man tajā momentā nebija aktuāli, info palaidu gar ausīm.

Šodien aizgāju pie direktores noskaidrot, vai kaut kādas summas ietvaros tiekot atmaksāta briļļu iegāde (MK 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343). Tiekot atmaksāti 100 eiro, bet tā kā es esmu pasteigusies ar šo procesu, šoreiz pie naudas netikšot.

Lai saņemtu par briļļu iegādi naudu, vispirms redzes problēmas jāapstiprina arodārstam. Tad šie dati jāaiznes uz skolu, kur tiks izrakstīts rīkojums. Tad jādodas uz noteiktu aptieku vai veikalu, ar kuru domei noslēgts līgums un jāpasūta brilles.