Mana dienasgrāmata 2018

Bērnības sajūtas

Pastaigas laikā vienu mirkli sajutos kā bērnībā, kad kopā ar mammu gāju pa šo pašu kluso ieliņu. Četrdesmit gadu laikā te gandrīz nekas nav mainījies.


Esmu izdarījusi uz maksimālo, ko spēju

Jau otro nedēļu kārtoju sesiju. Tāda satraukuma par vērtējumiem kā jaunībā, man vairs nav. Esmu visus praktiskos darbus izdarījusi uz maksimālo, ko spēju, tāpēc tas, kā tos novērtēs pasniedzējs – vai uz 10, vai arī uz 7 – man ir mazsvarīgi.


Ar juridisku piegaršu

Vadīju 9-tās klases latviešu valodas eksāmenu. Viens no pārspriedumā piedāvātajiem tematiem – “Tiesības un pienākumi manu vienaudžu izpratnē” – pat man likās par sarežģītu.


Ķīmiķe

Nolēmu izaudzēt kristālu. Nekāda lielā māksla jau nebija vajadzīga. Nācās tikai samaisīt nopirkto vielu sastāvu. Rezultāts būs redzams pēc divām nedēļām.


Nekaunība

Dažu skolēnu nekaunība neizmērojama. Gada vidējais vērtējums 5.5, bet liecībā vēlas redzēt 7.

 

Aizvainojums

Sadusmojos uz meitu, jo viņa pēdējo gadu laikā atsakās no kopīgajiem ģimenes pasākumiem, aizbildinoties, ka daudz jāmācās. Tai pat laikā viņa nekad neatsaka laiku pavadīt ar svešiem cilvēkiem. Ja tā turpināsies, saiti ar ģimeni vairs nebūs iespējams atjaunot.


Akcija

Apbruņojos ar fotoaparātu, lai piedalītos akcijā “Viena diena Ogres novadā – 2018”. Tikai vēlāk uzzināju, ka esmu sajaukusi datumus. Akcija bija vakar.

 

Pie upes

Dažas stundas kopā ar vīru pavadīju pie upes. Viņš makšķerēja, bet es – atlaidusies saliekamajā krēslā kā dīvāniņā - zvilnēju saulē, baudot svaigo gaisu, lasīju un našķojos ar ļoti neveselīgu pārtiku.

Sasvītrotās debesis virs Ogres upes.


27. maijs, svētdiena

28.05.2018.

Izvēle

Dēla draugam vecāki šķīrušies un dzīvo atsevišķi. Kad viņš ar vienu sastrīdas, aizbrauc dzīvot pie otra. Mūsu dēlam pirms strīdiem ar vecākiem gan ir kārtīgi jāapsver, vai ir vērts, jo pēc strīda jādzīvo tāpat būs visiem kopā, un vēl papildus tiks liegts kāds labums, piemēram, pieeja datoram.

 

Pārgājiens

Kaut arī vēl tikai maijs, sajūta, ka dzīvojam jūlijā, jo termometra stabiņš tiecās arvien tuvāk +300C. Tādā karstumā abi ar vīru devāmies apmēram 8 km pārgājienā no Ikšķiles līdz Ogrei. Kad, pārnākot mājās, iesēdos dīvānā, nebija spēka vairs piecelties un paiet.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.