Mana dienasgrāmata 2018

Modernais bērns

Satiku senu paziņu, ko labu laiku nebiju redzējusi. Pārmijām dažus vārdus par mūsu lielajiem bērniem, un tad viņa pilnā nopietnībā pajautāja, - varbūt esmu ieplānojusi trešo, jo tagad modē dzemdēt mazuli, kad pārējās atvases jau izaugušas. Man gan tas šķiet amorāli, jo tad, kad mans trešais bērns sasniegtu pilngadību, es būtu jau nosvinējusi 66-to jubileju. Ar piebildi, – ja tik ilgi nodzīvotu.


Trīspadsmitā datuma mistērijas

Dēlam rīta vilcienā sāka niķoties telefons. Slēdzās iekšā un ārā, iekšā un ārā, kamēr dažās sekundēs no 100% noslīdēja līdz 20%.

Līdzko vīrs šķērsoja gājēju pāreju, luksoforā nomainījās gaisma. Pirmā mašīna uzdeva gāzi un tad piebremzēja. Aizmugurē braucošā mašīna iebuktēja tās dupsī. Negadījums notika apmēram 10 metru attālumā no mana vīra.

Meita nokavēja rīta vilcienu, bet, braucot atpakaļ no Rīgas, piedzīvoja – kā pati teica - apokalipsei līdzīgu situāciju. Neilgi pirms Ikšķiles stacijas pilnīgi visi vagonā esošie cilvēki sāka klepot. Tika vērti vaļā logi, bet tas nelīdzēja, tāpēc lielākā daļa pasažieru vilcienu pameta Ikšķiles stacijā. Meitai vēl ilgi pēc tam kņudēja kakls. Vakarā, atstāstot šo notikumu, viņa atzinās, ka sapratusi, kādas sajūtas rodas, piemēram, kad notiek ar teroraktiem saistīti indīgo gāzu uzbrukumi. Par laimi šīs notikums nebija tik dramatisks. Iespējams, kāds gudrinieks (pēdiņās) vilciena ventilācijā bija iepūtis piparu gāzi.

Visu vakaru gaidīju, kas mistisks notiks ar mani. Kā par brīnumu - izpalika.


Pirmsmiega sports

Pēc darba aizbraucu uz vienīgo lekciju, un tā pati nenotika. Lai nebūtu škrobe par divām ceļā bezjēdzīgi iztērētajām stundām, nolēmu vakarā izdarīt kaut ko vērtīgu, piemēram, pavingrināt sāpošo sprandu. Pulksten 20.30, kad daudzi jau posās čučēt, aizgāju uz mežu slēpot. Domāju, ka būšu vienīgā tāda pirmsmiega sportiste, bet  - nekā. Mežā sastapu vēl aptuveni divdesmit vakarniekus.


Perfektums

Profesors augstskolā pateica, ka man ir tieksme uz perfektumu. Vai to uztvert kā komplimentu?


16. februāris, piektdiena

18.02.2018.

Tiešs trāpījums

Kamēr vienam skolēnam skaidroju uzdevumu, kāda meitene pāri klases telpai svieda līmes zīmuli, kas paukšķēdams atsitās pret manu galvu. Kad skolotājs fiziski aizskar skolēnu, viņu atbrīvo no darba, bet, kad skolēns aizskar skolotāju, viņam pat neizsaka rājienu. 


Naudas vērtība

Katru darba dienu meitai (19) sponsorējam ceļu līdz augstskolai (vilciens; Rīgas sabiedriskais transports) un pusdienas. Viss kopā sanāk apmēram 8,50 eiro dienā. Sestdienās un svētdienās nauda netiek dota, tāpēc ballītes, cita veida izpriecas un dāvanas draugiem viņa apmaksā no saviem iekrājumiem (stipendija un haltūriņas). Sākot no februāra, meita apmaksās arī savus telefona rēķinus. Ja jau pieaudzis cilvēks, tad lai pamazām mācās dzīvot un domāt kā pieaugušais. Varbūt beidzot nāks apjausma par to, cik ātri dažādos nevajadzīgos sīkumos izkūp sūri sapelnītā naudiņa, jo kamēr vecāki visas iegribas sponsorēja, iztērētajam naudas apjomam netika pievērsa uzmanība.


Šķērmīgā sajūta

Pa visu Jaunogres daudzdzīvokļu rajonu skaļrunī, gluži kā PSRS laikā uz maija vai oktobra svētkiem, skanēja krievu mūzika, jo krievu skolas sporta laukumā norisinājās Masļeņica (pavasara sagaidīšanas svētki). Garām ejot pārņēma šķērmīga sajūta, jo likās, ka laika mašīna mani atgriezusi bērnībā, kad Latvija bija viena no plašās Krievijas sastāvdaļām.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.