Mana dienasgrāmata 2018

Mašīnas vecuma krīze

Mašīna izdvesa neierastas skaņas, kas līdzinājās traktora purkšķināšanai, bet stāvot pie luksofora, motors pēkšņi sāka trīsuļot tik naski, ka viss iekšējais salons kratījās. Ieslēdzu avārijas signālus un gliemeža gaitā, baidoties, ka kaut kas varētu uzsprāgt vai citādi saiet ķezā, braucu uz 3 km attālo auto servisu. Pēdējos gados katrs pavasaris iesākas ar mašīnas remontu.

 

Viss mostas

Daba uzvedas tik pat neprognozējami kā sieviete, jo 6. aprīlī krita retas sniega pārslas, bet šodien – trīs dienas vēlāk – pārsniegts aprīļa pirmās dekādes rekords, termometra stabiņu paceļot līdz atzīmei +220C. Izejot ārā radās sajūta, ka cilvēki pamodušies pēc ziemas miega, jo sen nebiju redzējusi tik pilnas ielas. Arī mēs izmantojām dabas labvēlību un, ģērbušies vasaras drēbēs, atdzinām no garāžas velosipēdus.

 

Aug kā sēne pēc lietus

Dēls uzvilka vasaras T-kreklu ar armijas rakstiem. Pievērsu uzmanību tam, ka viņš augumā kļuvis ne tikai garāks, bet arī vīrišķīgāks.


Dīvainais lūgums

Kaut arī stacija no mājām nav sevišķi tālu, katru rītu (pirms pulksten 7-iem) dēlu pusaizmigušā stadijā ar mašīnu nogādāju līdz vilcienam, kur viņš turpina gulēt vēl 45 minūtes. Tā kā vakar mašīna salūza, atstāju to pa nakti auto servisā. Uzzinot, ka no rīta līdz stacijai būs jātipina kājām, dēls palūdza, lai kāds viņu pavadot, citādi vēl pa ceļam aizmigšot.


Jautājums

Aizpildīju skolotāju pētījuma anketu. Viens jautājums mani pārsteidza nesagatavotu, jo nekad iepriekš nebiju aizdomājusies, cik vēl gadus vēlos turpināt skolotājas darbu. Kaut gan pirms dažiem gadiem bija iestājies tāds krīzes stāvoklis, kad biju gatava teju teju pamest skolu. Tagad vairs nezinu.


12. aprīlis, ceturtdiena

14.04.2018.

Temperaments

Lai noskaidrotu temperamentu, augstskolā vajadzēja izpildīt psiholoģisko testu. Sanācu melanholiķis. Nenoticēju, tāpēc mājās vēlreiz izpildīju testu, tikai ar nedaudz atšķirīgiem jautājumu formulējumiem. Sanācu flegmatiķis. Vai nevarētu būt tā, ka mans temperaments mainās atkarībā no diennakts laika?


Melnā piektdiena nav jau tik melna

Kādā no Rīgas bedrēm pazaudēju riteņa dekoratīvo disku (kalpaku). Pamanīju tikai tad, kad nonācu galapunktā. Cerībā, ka arī pēc trīs stundām tas mētāsies kaut kur turpat, braucu uzmanīgi pētīdama abas ceļa puses. Meklēšana vainagojās panākumiem, jo vienu atradu. Kā izrādījās, tomēr ne manējo, jo diametri nesakrita. Tas nozīmē, ka šovakar vēl kāds dosies kalpaka meklējumos.


Matemātikas eksāmens

Lai arī dēls šobrīd mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, viņam tik un tā kopā ar visiem pretendentiem pēc divām nedēļām būs jākārto matemātikas iestājeksāmeni uz 10.-to klasi. Visādam gadījumam (для страховки) viņš šodien kārtoja iestājeksāmenu matemātikā arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur uz 190 vietām bija pieteicies 961 skolēns.


Fotoobjektīvs un vāvere

No rīta internetā pētīju, kādi fotoobjektīvi tiek piedāvāti NIKON fotokamerai. Uzmanību piesaistīja 16,7x tālummaiņas objektīvs ar 18-300 mm fokusa attāluma diapazonu. Tā cena gan bija pietiekami iespaidīga, tāpēc par iegādi sāku šaubīties. Taču manas šaubas ātri vien tika kliedētas. Mežā pamanīju vāveri, kas skaisti pozēja, bet es to nespēju pievilkt tuvāk, lai kvalitatīvi nofotografētu.

 

Muskuļu piepūle

Gara pastaiga ar kāpšanu Ogres Zilo kalnu skatu tornī, un man jau sāpēja kājas tā, ka paiet nevarēju.

Skats no Ogres Zilo kalnu skatu torņa.

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.