2017. gada Ogres pilsētas svētkiem dots skaists nosaukums  - “Dzīve ir upe”, jo dzīvi un upi vieno plūdums, kas var būt gan taisns un līkumains, gan miermīlīgs un krāčains.


Pierasts, ka salūts notiek uz sauszemes. Šoreiz uguns liesmas šāvās laukā no jūras.

 


Pirms izstādes apmeklēšanas par Juri Dimiteru zināju vien to, ka viņš ir asprātīgu plakātu un erotisku gleznu autors. Izstādē mani pārsteidza mākslinieka 70-to un 80-to gadu pilsētvides fotogrāfijas, kas ļāva atgriezties bērnības un jaunības atmiņās. Un vēl – izstādes sirreālistiskā vide manī raisīja atpazīstamas vīzijas, jo dažos Jura Dimitera darbos saskatīju līdzības ar beļģu mākslinieka Renē Magrita darbiem. Kaut vai šie divi piemēri.

Renē Magrits. Cilvēka dēls (1946.)

 

 

Juris Dimiters. Par kvalitāti (1984.)

 

 

Renē Magrits. Attēla nodevība (1928.-1929.)

Uzraksts uz gleznas: "Šī nav pīpe".

 

Juris Dimiters. Staļina pīpe nr.2 (1988.)

2012. gadā  tika organizēta Jura Dimitera izstāde

 "Tas nav banāns. Tā nav pīpe".


Šogad gaismas festivāls noritēja jau 9. reizi. Ja pirmajos gados sajūsminājāmies par krāsainu staru kūli, kas bija pavērsts pret celtni, tad tagad vairs nepārsteigs pat animācijas filmiņa uz ēkas sienas, jo šo gadu laikā attīstījusies gan tehnika, gan pieaugušas skatītāju prasības. Līdz ar to nebija daudz objektu, kas man lika aizrauties elpai.

 

Visiespaidīgākais objekts  - Guerilla Lightening Esplanādē, ko nosaucu par Salauzto sirdi.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.