Pēdas sniegā

Rīta agrumā pati pirmā pirmajā sniegā atstāju pēdu nospiedumus.

Nepatīkamais pienākums

Biju pārliecināta, ka bērni sen jau pārauguši to vecumu, kad man tika dots papildus mājas darbs, sagatavot viņiem Ziemassvētku tērpu vai masku. Tādās reizēs vienmēr darbojos pēc principa, ka lietām, kas paredzētas tikai vienai reizei, netērēšu daudz naudas un daudz sava brīvā laika. Vienmēr izdomāju kaut ko vienkāršu, lētu un ātri pagatavojamu.

Šodien vijoles skolotāja mani “iepriecināja”. Uz Ziemassvētku koncertu ansambļa meitenes būs sarkanās zeķubiksēs, bet vienīgajam puisim – manam dēlam - jābūt sarkanā vestē. Oho! Man nav ko darīt, kā skraidīt pa audumu veikaliem un meklēt sarkanu audumu, bet pēc tam veidot piegrieztni un visbeidzot šūt. Tik daudz darba vienai uzstāšanās reizei? Protams, ka tiem, kas nešuj, šķiet, ka tas jau nav grūti – tikai dažas vīles un veste gatava. Bet ikdienā ir daudz interesantākas lietas ko darīt, tāpēc prātoju, kā iziet no situācijas. Un tad atcerējos, ka man ir velveta veste sarkanīgi bordo krāsā. Iedevu dēlam uzmērīt. Gandrīz kā uzlieta. Tikai pirms koncerta ar roku iešūšu krūšu daļu. Biju par sevi lepna, jo šim nepatīkamajam pienākumam no sava dārgā laika nāksies ziedot tikai kādas 20 minūtes.