Materiāls tiek gatavots!

 

Cetatea Poenari – grāfa Drakulas cietokšņa drupas

 

Poenari tiek uzskatīta par vienu no visvairāk apsēstajām spoku vietām Rumānijā.

Attēls no interneta.

13. gadsimtā Valahijas (Rumānijas dienvidu daļas) valdnieks Negru Voda vienā no Karpatu kalna stāvajām virsotnēm uzcēla pili. Gadsimtu gaitā tā vairākkārtīgi mainījusi gan nosaukumu, gan iemītniekus.

Vlads III Drakula.

15. gadsimta vidū par Valahijas valdnieku kļuva Vlads III Drakula, kas pretojās Osmaņu impērijai un izcēlās ar savu dēmonisko nežēlību un brutālajām soda metodēm. Viņš pavēlēja notiesātajiem nodīrāt ādu, nocirst galvas, padarīt aklus, nožņaugt, pakārt, sadedzināt, kapāt, pienaglot, apglabāt dzīvus utt. Viņš arī lika saviem upuriem nogriezt degunus, ausis, dzimumorgānus un mēles. Bet iecienītākā spīdzināšana bija uzduršana (uzsēdināšana) uz mieta, no kuras cēlusies Drakulas iesauka Tepešs – tas, kurš uzdur jeb uzšķēlējs. Starpcitu uzvārds Drakula nāk no tēva – Vlada II, kurš bija uzņemts Pūķa ordeņa militāri reliģiskajā biedrībā. Vārda drakula burtiskā nozīme ir pūķa dēls vai velna dēls.

Tāda kādreiz izskatījusies Drakulas pils.

Pirmais svarīgais atriebības akts bija vērsts pret bojāriem (dižciltīgajiem), kas bija vainīgi viņa tēva un brāļa nāvē. Neapmierināti ar bargajiem soda veidiem, daudzi Valahijas bojāri plānoja gāzt savu valdnieku. Vlads uzzināja par bajāru nodomiem un pavēlēja viņus arestēt. Bajāriem nācās piespiedu kārtā doties atjaunot  un paplašināt Poenari cietoksni, kas kļuva par Drakulas rezidenci. Daudzi smago darba apstākļu dēļ nomira.

Lai gan pili izmantoja vēl dažus gadsimtus pēc Vlada nāves, tā tika pamesta 16. gadsimtā. 1888. gada zemes nogruvums un vairākas 20. gadsimta zemestrīces nogāza daļu pils sienas, kas ievēlusies kalna pakājē esošajā upē. Līdz mūsdienām saglabājušās vien pilsdrupas.

Pils lielums un atrašanās vieta apgrūtināja tās iekarošanu, tomēr leģenda vēsta, ka tad, kad pils tika aplenkta, Vlads Drakula izmantojis slepeno eju cauri kalniem. Vietējie vēl joprojām tic šādas ejas esamībai, kaut arheologi to nav atraduši.

Lai nokļūtu līdz pilsdrupām, jāpievar apmēram 1500 pakāpieni. Tas ir fiziski grūts kāpiens, tāpēc Poenari nav populārs tūrisma objekts. Pie tam nogurdinošais gājiens neattaisno liktās cerības uz to, kas kalna galā tiks ieraudzīts. Biju gaidījusi interesantākus muzeja eksponātus. Iespējams, ka rudens mēneša nokrāsas, kas ietērpj lapu kokus, paver iespaidīgāku skatu no kalna virsotnes.

Skats uz apkārtni no Poenari pilsdrupām.

Pretstatā Poenari pilsdrupām, cilvēki iecienījuši Brain pili, kas ir komerciāls tūrisma objekts un arī skaitās Drakulas pils, kaut Vladam Drakulam ar to nav nekāda sakara.