Cita pasaka par garo pupu

23.07.2014.

Tēma: E-GRĀMATAS Stāstiņi un pasakas

Reiz dzīvoja vecītis un vecenīte, kuriem ļoti garšoja pupas. Viņi tās vārīja, sutināja, cepa un arī citādi pagatavoja. Kādu dienu abi atkal nolēma pusdienās pagatavot pupas. Vecenīte rokās turēja katlu, bet vecītis no lielā pupu maisa iekšā katlā bēra pupas. Pauk, pauk, pauk! Krītošās pupas sitās pret metāla katla sienām. Tomēr notika misēklis - viena pupa pārkrita pār katla malu un nokrita uz grīdas. Bum, bum, bum! Tā dažas reizes atleca no grīdas un caur dēļu šķirbu iekrita pagrīdē, kur pa ziemu tika glabāti kartupeļi.

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

„Cita pasaka par pupu” ir mana vīra pasaka, ko viņš bieži vien stāstīja bērniem pirms gulētiešanas. Varētu teikt, ka pasaka ir dzimtas mantojums, jo kaut ko līdzīgu viņam bērnībā stāstīja vecāmāte. Protams, ka ar katru stāstīšanas reizi vīrs pasakā veica papildinājumus un uzlabojumus, piemēram, kad pasaka tika stāstīta dēlam, tajā parādījās dažādie darbarīki: cirvis, urbis un zāģis. Tajā laikā dēlam tie bija īpašā topā.

Kad vīrs šo pasaku uzrakstīja un iedeva man, lai pielaboju kļūdas, es beidzot iedziļinājos tās būtībā. Manā skatījumā pasaka domāta arī pieaugušajiem, jo tajā netiek stāstīts tikai par pupu. Pasaka demonstrē vienu no vīra un sievas attiecību modeļiem. Un teikšu - ne to labāko. Šajā ģimenē galvenā noteicēja un komandētāja ir vecenīte, bet vecītis pakļaujas un izpilda visas sievas pavēles. Iespējams, ka tas velkas jau gadiem ilgi. Un beidzot vecītim, pašam neapzinoties, rodas lieliska iespēja sievai atmaksāt. Vai viņa to saprata - tas ir cits stāsts.

Zīmējumi tapuši 2014. gada jūlija beigās. Tā kā pasaka ir par pupu, tad zīmējumos nolēmu neattēlot ne vecīti, ne vecenīti, bet tikai pupu dažādās tās augšanas stadijās.