1. diena

... – Meitenes robežpunkts – Krustu kalns – Šiauliai – Palanga

APRAKSTS UN ATTĒLS

Pēc Latvijas robežas šķērsošanas Meitenes robežpunktā, jābrauc pa autoceļu E77 vai A12.

Apmēram 12 km attālumā no Šauļiem ceļa kreisajā pusē atrodas Krustu kalns (Kryžių kalnas). Pirmo reizi krusti šajā vietā parādījušies 19. gadsimta 30.-tajos gados. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Cilvēki naktīs sanesa jaunus krustus. 2007. gadā te bija izcēlies ugunsgrēks, bet jau vasarā izdegušajā vietā tika salikti jauni krusti. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

Apmēram 300 m aiz Krusta kalna paceļas sarkana ķieģeļu celtne - Franciskāņu klosteris.

Nemaz nebiju iedomājusies, ka te būs tik daudz krustu. Pie tam, tie veidoti no dažādiem materiāliem.

Starpcitu, Lietuvā ļoti daudzu ceļu malās un arī māju pagalmos uzstādīti lieli koka krusti. Ne velti Lietuva dažkārt tiek dēvēta par Krustu zemi.

Šiauliai (Šauļi) ir ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā. Tiek uzskatīts, ka pilsētas nosaukums radies no vārda saule, jo tieši Šauļu tuvumā notikusi Saules kauja.

1. Saules pulksteņa laukums (Ežero gatve un Šalkauskio gatve krustojumā) ar skulptūru "Šaulys" ("Strēlnieks"), kurā attēlots uz lodes stāvošs jauneklis, kurš tikko palaidis no loka bultu. Tas ir augstākais saules pulkstenis Lietuvā.

2. Talkša ezers - viens no diviem Šauļu pilsētas teritorijā esošajiem ezeriem. Tas atrodas līdzās Saules pulksteņa laukumam. Te izveidota apmēram 5 km gara ekoloģiskā taka. Pie ezera uzstādīta liela skulptūra – tērauda lapsa.

3. Braucot pa šoseju A12, nevar pabraukt garām baltai katedrālei. Sv. Apustuļu Pētera un Paula Katedrāle (Aušros takas 3) uzbūvēta 17. gadsimta sākumā.

Vilniaus gatve. 1975. gadā 900 metrus garu ielas daļu izveidoja par kājāmgājēju bulvāri. Te ir pilsētas tirdzniecības centrs.

4. Divriteņu muzejs (Dviračių muziejus; Vilniaus gatve 139). Tas ir viens no pirmajiem velosipēdu muzejiem Baltijā. Muzejs dibināts 1980. gadā, toreizējā Šauļu divriteņu un motoru rūpnīcā "Vairas". Vēlāk pārcelts uz centrā esošo bulvāri. Muzeja eksponāti iepazīstina ar velosipēdu izgatavošanas vēsturi no 19. gadsimta līdz mūsdienām.

5. Kaķu muzejs (Žuvininku gatve 18). Ekspozīcijā ir virs desmit tūkstošu kaķu no visas pasaules: suvenīros, atklātnēs, traukos,  grāmatās, dzintarā, keramikā u.c.

Bērnu spēļu un atpūtas parks "Beržynelis" (tulkojumā „Bērziņš”; Dainu gatve 9) izveidots Šauļu pilsētas dienvidu daļā. Tā ir viena no iecienītākajām koncertu un dažādu sarīkojumu vietām Šauļos.

Izstaigājām pilsētas centru un Saules pulksteņa laukumu. Līdz Talkša ezeram negājām.

Sameklējām ēstuvi, kurā varēja baudīt lietuviešu tradicionālo virtuvi (iepriekš adresi atradu internetā; ēstuve atrodas aiz tirgus un nedaudz līdzinās miniatūrām Lido Dzirnavām).

Pastaigājoties pa Vilniaus gatves kājāmgājēju bulvāri, grāmatnīcas skatlogā ieraudzīju savas lietuviešu valodā izdotās grāmatas. Teikšu godīgi – bija patīkama sajūta.

Aizgājām līdz Divriteņu muzejam. Diemžēl bija ciet. Tik vien kā nofotografējāmies pie lielā riteņa muzeja priekšpusē.

Par kaķu muzeju brauciena laikā nezināju. Informāciju par to izlasīju krietni vēlāk.

Lai izklaidētu bērnus, aizvedām viņus uz bērnu spēļu un atpūtas parku „Beržynelis”. Šeit iekārtoti bērnu spēļu laukumi, skrituļdēļu trase, šūpoles, režģi kāpelēšanai un citas atrakcijas, kā arī no koka izgatavotas dzīvnieku skulptūras. 

Braucot no Šauļiem pa Telšiai ceļu uz Palangu (apmēram 75. kilometrā), ceļa malā atrodas kafejnīca „Premjera” ar koka skulptūrām un lielu atpūtas laukumu bērniem.

Tā kā bijām paēduši Šauļos, bērni atpūtas laukumā izkustināja mašīnā nosēdētās kājas.

Galvenais Palangas apskates objekts - promenāde 700 m garumā no centra līdz jūrai (J. Basanavičiaus gatve), kura noslēdzas ar koka molu – Jūras tiltu.

Palangas centrā (Vytauto gatve) atrodas Sv. Marijas Augšāmcelšanās baznīca.

Viesnīcu Palangā (100 - 200 m no jūras) uz 3 naktīm caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau laicīgi – dažus mēnešus iepriekš.

Kad Palangā bijām pirmo reizi, vakarpusē staigājot pa promenādi, burtiskā nozīmē mute palika vaļā – krāšņas gaismas, mūzika, kafejnīca aiz kafejnīcas, suvenīru bodītes, karuseļi un atrakcijas, kā arī ļoti, ļoti daudz cilvēku. Salīdzināju Palangas galveno ielu ar Jūrmalas Jomas ielu. Pie mums ir daudz mierīgāk pat tajās dienās, kad norisinās  viens no vasaras lielākajiem pasākumiem - konkurss „Jaunais vilnis”.

Noteikti jāizbauda pastaiga pa koka molu. To mēs darījām visus trīs vakarus. Puika atzinās, ka iepriekšējā reizē, kad viņš te bija divu vai trīs gadu vecumā, baidījies iekrist jūrā pa spraugām starp dēļiem. Tā jau ir – to ko mēs lielie nepamanām, tas mazajam šķiet ļoti būtiski.

Izvēlējos viesnīcu divu - trīs minūšu gājiena attālumā no jūras un 3 kvartālu attālumā no promenādes. Tā kā smilšainā Palangas piekrastes josla ir pat līdz trim reizēm šaurāka nekā Latvijā, cilvēki pa dienu jūras malā mudž kā saspiestas siļķes mucā, tāpēc pa dienu mēs pie jūras negozējāmies. Braucām ekskursijās. Uz jūru gājām ap pulksten 20 – 21, kad cilvēku bija maz un peldoties, sagaidījām saulrietu. Pēc tam gājām pastaigāties pa promenādi, vizinājāmies karuseļos un līdz pat pusnaktij izbaudījām jautro kūrorta atmosfēru.