Sagadīšanās vai brīdinājums

Rīt mēs dodamies ilgi gaidītā ceļojumā uz Norvēģiju. Tā vien šķiet, ka kāds augstāks spēks to nevēlas, jo pēdējās dienās visi četri pēkšņi kļuvām neveikli. Aizvakar es nokritu no riteņa un sasitu ceļgalu. Sāp. Dēls tajā pašā dienā, spēlējot basketbolu, nokrita un sasita augšstilbu. Tagad uz tā ir milzīgs 10 cm (!) garš zilums. Vakar pa dienu meita divas reizes nokrita, paslīdot ar botām uz mitras virsmas. Savukārt tētis vakar vakarā pamatīgi atsita kreisās kājas mazo pirkstiņu. Šodien puse pēdas sarkanīgi violeta un gandrīz neviena kurpe neder. Vakarā aizbraucām uz poliklīniku. Stāvot aiz ārsta durvīm un gaidot vīru, pamatīgi nervozēju. Apsvēru variantu, ko darīt, ja nu gadījumā viņš nedrīkstēs braukt. Ķirurgs uztaisīja rentgenu. Mazais kājas pirkstiņš salauzts, bet ģipsis nav jāliek. Divi pēdējie pirksti jāsatin kopā ar plāksteri. Lieliski! Tādi apdauzīti mēs rīt brauksim staigāt pa Troļļu kalniem.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam