Dzirdēt un nedzirdēt

Šodien dēlu vedu uz Latvijas Bērnu dzirdes centru. Jau 10 gadus turp dodamies divas reizes gadā, lai pārbaudītu, vai dēlam augot, nekļūst sliktāk. 3 gadu vecumā pavisam nejauši tika atklāts, ka dēls ar vienu ausi ir vājdzirdīgs (gandrīz nedzird). Toreiz tam negribēju ticēt, jo nesasniedzis divu gadu vecumu un nemācēdams vēl runāt, viņš varēja diezgan precīzi nodungot savas mīļākās tautasdziesmas „Kumeliņi, kumeliņi” melodiju. Izrādās, ka muzikālā dzirde no parastās dzirdes nav atkarīga.

4-u gadu vecumā muzikālā audzinātāja ieteica piedalīties mazo vokālistu konkursā “Cālis”. Pilsētas konkursā viņš ieguva 2. vietu, bet rajona mērogā – 1. vietu. Toreiz žūrijas komisiju pārstāvēja vokālās grupas “Dzeguzīte” vadītāja Daila Martinsone. Kad uzzināju par dēla uzvaru, nevarēju valdīt prieka asaras. Tas bija tik emocionāli un negaidīti. Mans dēls, kurš nav apmeklējis vokālo studiju un pie tam ar vienu austiņu gandrīz nedzird, tiek uzaicināts piedalīties pusfinālā un tiks filmēts televīzijā.

Lai nākotnē dēlam nerastos kompleksi attiecībā uz dzirdi, 5-u gadu vecumā aizvedu uz mūzikas skolu. Šobrīd viņš spēlē vijoli, klavieres, marimbu, ksilafonu un bungas. Paspējis piedalīties divās filmēšanas reizēs TV bērnu muzikālajā raidījumā “Brīnumskapis”. Vienu reizi spēlēja kopā ar vijolnieku ansambli, bet otro reizi – ar instrumentālo ansambli.

Visvairāk priecājos par dēla sasniegumiem šī gada pavasarī, jo IV Latvijas Mūzikas olimpiādē Vidzemes reģionā savā vecuma grupā ieguva 3. vietu. Un skolas izlaidumā no trīs klašu grupu zēniem viņš vienīgais dziedāja vokālajā ansamblī.

Lielākā daļa klasesbiedru un draugu vēl joprojām nezina, ka dēlam ir dzirdes problēmas. Domāju, ka esmu darījusi pietiekami daudz, lai dēlā radītu pārliecību, ka ar viņa dzirdi viss ir labākajā kārtībā.

 

Izklaide

Pēc Dzirdes centra apmeklējuma vienmēr braucam uz ģimenes izklaides centru “Go planet”. Šobrīd tas tiek rekonstruēts, tāpēc es, vīrs un dēls braucām uz t/c “Alfa” kinoteātri skatīties multeni “Minioni” (atsauksmes lasīt šeit). Māsa atteicās no šī ģimenes pasākuma, jo viņai pienācis tāds vecums, kad kauns citiem redzot skatīties multenes (mājās gan var).

Ar vīru nolēmām, ka abi divi uz kinīti skatīties multenes brauksim pat tad, kad bērni to vairs nevēlēsies.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam