Meiteņu intrigas turpinās

Sen jau meitai biju teikusi, ka visiem nekad nebūsi pietiekami laba, tomēr viņa neņēma vērā un plēsās uz pusēm, lai izdabātu neskaitāmajam “draugu” pulkam. Šodien meita klasesbiedrenēm pajautāja, kāpēc tiek izslēgta no “draudzīgās” kompānijas. Redz, vasarā viņa prioritāti devusi saviem labākajiem draugiem no vecās klases, nevis tusējusies pa ballītēm ar Rīgas mamzelēm.

Vienu mācību gan meita pēc šī gadījuma ir guvusi – īstu draugu nevar būt daudz.

 

Puišu privātnieciskums

Kāpēc puiši ir tik privātnieciski attiecībā uz meitenēm? Šo īpašību pēdējā gada laikā pamanīju jau vairākkārtīgi. Sešpadsmitgadīgā meita sava vecuma zēnus neuztver kā potenciālos boyfriendus. Viņa pret tiem izturas sirsnīgi, jo uztver kā parastus draugus. Diemžēl gandrīz visi puiši šīs draudzīgās attiecības pārprot. Viņiem šķiet –, ja meitene izrāda interesi un sarunājas, smejas par puiša jokiem, uzspēlē strītbolu, paskrien krosiņu pa mežu vai kopā iziet pastaigāties, tad viņa ir potenciālā girlfriend. Un līdz ar to meitenei nav vēlams sev tuvumā laist citus puišus un pret viņiem izturēties tikpat draudzīgi, jo, lūk, pirmie par to var apvainoties. Te nu man rodas jautājums: “Par ko apvainoties?” Meita taču nav devusi nekādus mājienus, ka viņai šis puisis patiktu tik ļoti, lai no draudzīgajām attiecībām gaidītu kaut ko vairāk.

Domāju, ka privātnieciskums rodas dēļ tā, ka 16 -18 gadus veci jaunieši vēl neizprot, kā pareizi izturēties pret pretējo dzimumu un kā veidot attiecības. Ceru, ka pieredze nāks ar gadiem.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam