Daugava elpo Daugava ieelpo un izelpo ūdeni. Kad atnācu uz upi, iekārtoju krēslu krastmalas zālītē. Pēc neilga laika ūdens jau skārās pie kurpju purngaliem. Ceļtekas, smilgas, baltais āboliņš un neaizmirstulītes vienā mirklī bija kļuvušas par ūdens augiem, virs kuriem savas dejas grieza mazas zivteles. Pēc kādas stundas ūdens atgriezās savā iepriekšējā vietā. Un tad no gala. Daugava elpo. Mierīgi.
Tehnoloģiskais progress Agrāk, kamēr vīrs makšķerēja, sēdēju līdzās un zīmēju, adīju vai tamborēju, lasīju un pat izšuvu. Tagad laiki mainījušies. Šodien vīrs uz upi devās ar makšķerēm, bet es ar datoru. Cik labi, ka savas lietas internetā varu darīt, kur vien sirds kāro – pat uz klusas Daugavas saliņas, pa gabalu noraugoties pilsētas steigā. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |