tik Tu zinātu, kāda jezga pie mums Ziemeļos pašlaik valda! Pie visa vainīgs ir Sniegamātes un Ziemeļvēja ieilgušais strīds. Atraduši gan īsto laiku. Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bet viņi gandrīz divus mēnešus viens uz otru skaišas. Ak, es gandrīz aizmirsu pateikt, par ko viņi sastrīdējās. Par sniegu! Tieši tā. VIŅI SASTRĪDĒJĀS PAR SNIEGU! Ja gribi zināt, kā viss sākās, klausies ...

Katru pavasari, kad Saule baltajā sniega segā sāk izkausēt pirmos robus, Sniegamāte zina, ka laiks posties uz mājām, uz tālajiem Ziemeļiem. Tur viņa līdz nākamajai ziemai papildina savas sniega rezerves. Augas dienas un naktis ar sīksīkām adatiņām no smalka ledus pavediena viņa ada sniega pārsliņas. Sniegamāte ir ļoti čakla rokdarbniece, jo katru sekundi top gatava jauna sniega pārsliņa. Visas uzadītās pārsliņas sagulst viena virs otras, līdz izveido milzīgu, baltu kupenu.

Sniegamāte ar Ziemeļvēju jau ļoti sen bija vienojušies, ka, sākot ar novembra mēnesi, Ziemeļvējš smalkās sniega pārsliņas aizpūtīs uz vairākām valstīm, tai skaitā arī Latviju. Šī abpusējā vienošanās ilga jau vairākus gadu desmitus un nekas neliecināja, ka varētu būt kā savādāk. Taču šogad Ziemeļvējš iespītējās. Viņam interesantāk šķita dzenāt jūras viļņus un iebiedēt cilvēkus ar stiprām vētrām. Par sniegu un senseno vienošanos viņš pavisam aizmirsa.

Nu jau decembris pāri pusei, bet solītais sniegs līdz cilvēkiem atpūsts vēl nav. Sniegamāte uz Ziemeļvēju nikna, jo Ziemeļi noklāti ar tik daudz uzadītām sniega pārsliņām, ka gandrīz visi koki pazuduši kupenās. Tikai dažu garāko egļu galotnes vēl izspraukušās kā eža adatas.

Pirms nedēļas man savai apsnigušajai mājai nācās piemūrēt garāku skursteni. Tagad tas kā dūmojoša signālbāka maniem lidojošajiem Ziemeļbriežiem rāda nolaišanās vietu. Labi, ka rāpelēšana pa skursteni augšup un lejup man grūtības nesagādā, jo to ik gadu nākas darīt Ziemassvētku vakarā.

Nu tā – tiku līdz galvenajam. Vakar nolēmu palīdzēt Sniegamātei Ziemeļvēju vest pie prāta. Iejūdzu savus lidojošos Ziemeļbriežus un aizlidoju līdz vēja miteklim. Visapkārt valdīja pilnīgs bezvējš. Tas man šķita aizdomīgi. Kad iegāju miteklī, biju pārsteigts, jo Ziemeļvējs galīgi saīdzis, ietinies siltā šallē, smagi elsoja. Izrādās, ka pēc lielās blēņošanās un stiprajiem vētras pūtieniem, vējš ne tikai pārbiedējis cilvēkus, bet arī pārpūlējis savu pūšamo rīkli.

Nolēmu, ka dažas dienas pie Ziemeļvēja padzīvošu un palīdzēšu viņam izveseļoties. Tu taču vēlies, lai pēc iespējas ātrāk no Ziemeļiem tiktu atpūsts sniegs? Neskumsti bez manis. Par labajiem darbiem, ko esi darījis gada garumā, es visu zinu, tāpēc sūtu Tev dāvanu!

Ziemassvētku vecītis

20... gada ... decembris

P.S. Starpcitu, vakar vējš tik ļoti stipri nošķaudījās, ka manas brilles tika iepūstas dziļā kupenā. Neatradu tās, tāpēc nācās vēstuli rakstīt ar ļoti lieliem burtiem, lai visu varu labi saredzēt.