Lai rasējumu padarītu vienkāršāku un saprotamāku, lai ieekonomētu laiku tā izgatavošanai, ir noteikti pieļaujamie vienkāršojumi. Mācību rasējumos var tikt izmantoti sekojošie vienkāršojumi.

 

Ja priekšmetam ir vairāki vienādi un vienmērīgi izvietoti elementi (piem., urbumi, sprūdrata zobi), ir atļauts uzrādīt vienu divus šādus elementus, pārējos elementus atzīmējot vienkāršoti vai uzrādot to centrus (1un 3).

1

2

 

3

 

Lai uz cilindriskās detaļas izdalītu plakanas virsmas, kas parasti ir kvadrātiskas vai taisnstūrveida, uz tām var novilkt krustiskas diagonāles ar šauru nepārtrauktu līniju (4 un 5).

 

4

5

 

Garas detaļas ar vienveidīgu uzbūvi var attēlot ar izrāvumu, norobežojot to ar šauru viļņotu nepārtrauktu līniju. Pie tam mērlīniju rasējumā nepārtrauc, bet mērskaitlim jāuzrāda detaļas faktiskais izmērs (6 un 7).

6

 

7

 

Attēlojot priekšmetu, uz kura virsmas ir rievinājums, tīklojums vai ornaments, atļauts šos elementus parādīt tikai daļēji, ar iespējamu vienkāršojumu (8).

8

 

Pakāpenisku pāreju no vienas virsmas uz otru virsmu attēlo nosacīti ar šauru nepārtrauktu līniju, kas  kontūrlīnijām nepieskaras (9). Ja nezūd priekšstats par priekšmeta formu, pārejas līniju var neuzrādīt (10).

9

10

 

Ja attēls (skats, griezums, šķēlums) ir simetriska figūra, atļauts rasēt tikai pusi (līdz simetrijas asij) vai nedaudz vairāk par pusi no šī attēla (11 un 12).

11

12

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Uzskates materiāliem izmantoti pārveidoti grāmatu attēli.

 

Aleksandrs Botviņņikovs,

Staņislavs Dembinskis,

Igors Višņepoļskis

“Rasēšana 2. daļa” (1989)

 

Sergejs Bogoļubovs “Rasēšana” (1990)

 

 

 

Александр Феофанович Кириллов

"Черчение и рисование" (1987)

 

 

 

Альберт Анатольевич Чекмарев

"Инженерная графика" (1988)