Jau sen bija vēlme kārtīgāk iepazīt Igaunijas salas. Sāremā un Muhu salā kopā ar bērniem bijām pirms 11 gadiem. Viņi no šī brauciena gandrīz neko vairs neatcerējās, tāpēc nolēmu vēlreiz turp aizbraukt, klāt pieķerot arī Hijumā salu. Vormsi salu neizvēlējos, jo prāmis turp kursē tikai 3 vai 4 reizes dienā (vasarā dažas dienas prāmis vispār nekursē) un uz salas esot maz apskates objektu, toties daudz čūsku (salas zviedriskais nosaukums Osmö tulkojumā nozīmē Čūsku sala).

Ceļojuma laikā tika izmantota satiksmes un navigācijas lietotne Waze, uz kuras iespējams atrast ceļojuma mērķi ne tikai pēc adreses, bet arī pēc apskates vietas nosaukuma. Un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, tāpēc visas apskates vietas šajā materiālā norādīju igauņu valodā.

 

1. diena

... – Ainažu robežpunkts – Pärnu – Rohuküla (kontinentālās daļas osta) – Heltermaa (Hiiumaa salas osta) – Pühalepa – Suuremõisa – Vaemla – Sääre tirp – Orjaku – Nasva – Käina – Heltermaa (Hiiumaa salas osta)

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

No Rīgas līdz Rohuküla sadam (ostai), šķērsojot Ainažu robežpunktu un izbraucot cauri Pärnu, apmēram 310 km.

Internetā iespējams jau iepriekš iegādāties prāmja e-biļeti no kontinentālās daļas ostas Rohuküla līdz Hiiumaa salas ostai Heltermaa. Attālums 22 km. Pārvietošanās ilgums 1 stunda un 15 minūtes.

Prāmju grafiks

https://www.praamid.ee/wp/timetable-for-hiiumaa-route/?lang=en

E-biļetes iegāde

https://www.praamid.ee/wp/?lang=en

Lai ostā iebraucot neapjuktu, tās izvietojumu Google maps ieteicams izpētīt jau iepriekš. 

 

 

Internetā dažas dienas iepriekš nopirku prāmja e-biļeti uz pulksten 16.00. Ceļam no Latvijas paredzēju aptuveni 6 stundas. Atbraucām krietni ātrāk – ap pulksten 13.40. Bija iespējams biļeti kasē pārmainīt uz reisu pulksten 14.30. Un labi vien sanāca, ka tik ātri aizbraucām uz salu, jo līdz ar gaismu izdevās redzēt visu, ko tajā dienā biju ieplānojusi.

Ostā viena josla iedalīta automašīnām, kas brauc uz Vormsi salu, bet trīs joslas iedalītas automašīnām, kas brauc uz Hiiumaa salu (skat. foto pa kreisi). E-biļeti var uzrādīt visās trijās kasēs. Pēc tam uz tablo tiks norādīta viena no deviņām joslām, pa kuru jābrauc līdz luksoforam, kur nāksies apstāties. Ja ir laiks, var izkāpt no mašīnas. Kreisajā pusē atrodas celtne, kurā ir kafejnīca un tualetes.

Tā kā līdz prāmim sanāca gaidīt ilgāk kā pusstundu, un mums tik ļoti gribējās ēst, devāmies uz ostas kafejnīcu. Padārga un ne visai garšīga bija piedāvātā šnicele ar kartupeļiem. Viena porcija kopā ar sulu izmaksāja apmēram 8 eiro. Kā vēlāk izrādījās, paēst varēja arī uz prāmja.

Braucienam ar prāmi piešķīru divus zirņus. Tas jau pats par sevi ir piedzīvojums, jo negadās bieži.

 

 

 

Hiiumaa ir otra lielākā Igaunijas sala. Tajā dzīvo vairāk kā 10 000 iedzīvotāju. Nozīmīgākie ceļi stiepjas gar piekrasti un arī lielākās apdzīvotās vietas atrodas jūras tuvumā. Sala senatnē bija cieši saistīta ar Zviedriju, jo no 16. gadsimta 60-tajiem gadiem līdz Lielā Ziemeļu kara beigām ietilpa tās sastāvā. Pēc šī kara beigām sala nonāca Krievijas sastāvā. Padomju laikā sala esot bijusi slēgtā militārā zona, ko varēja apmeklēt tikai tās pamatiedzīvotāji. Izbraucot no salas un atgriežoties tajā, bija jāiziet stingra robežkontrole.

Apskates objekti uz salas ir ļoti daudz. Pie tam tie viens no otra atrodas tikai dažu kilometru attālumā.

 

Hiiumaa salas apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 


1. Viena no Hiiumaa salas ostām ir Heltermaa. Tās nosaukums jau pazīstams kopš 17. gadsimta, kad te uzbūvēja krogu, kas noderēja kā apmešanās vieta saliniekiem, kuri gaidīja kuģošanai labvēlīgus apstākļus. 

Līdzās ostai atrodas viesnīca un kafejnīca.

 

Pieņemamās cenas dēļ, caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju viesnīcu Heltermaa ostā jau pirms brauciena.

Vispirms piereģistrējāmies viesnīcā, un tikai tad braucām uz paredzētajām apskates vietām. Lai iebrauktu viesnīcas stāvvietā, jāseko ceļazīmei.


Līdzko izbrauc no ostas teritorijas, ceļa labajā pusē vecā mūra ēkā iekārtots Rokdarbu nams (Hiijumaa käsitöömaja), kurā tiek piedāvāti salas amatnieku darbi.

 

Veco mūra māju redzēju, bet nevarēju iedomāties, ka tas ir rokdarbu veikals. To uzzināju tikai tad, kad atgriezāmies mājās.


2. Põhilise leppe kivid (derības akmeņi). Viena leģenda vēsta, ka šo akmeņu krāvumu izveidojuši jūrasbraucēji no Hiiumaa, bet otra leģenda vēsta, kas tas ir vikingu laikmetā radies kapa piemineklis zviedru zemes konungam.

 

Nogriežoties no Heltermaa-Kärdla lielceļa pa labi, līdzās krustojumam atrodas milzīga izmēra akmens. Pabraucot uz priekšu apmēram 50 metrus, pļaviņā būs redzams akmeņu krāvums.

Manuprāt, šī vieta izstaro labu auru, jo neviens nesteidzās braukt prom. Bērni uzrāpās akmens krāvuma virsotnē, vīrs apsēdās uz akmens, bet es pļaviņā bildēju agrāk neredzētus augus.

Šie apsūnojušie, lielie akmeņi man atsauca atmiņā bērnību, kad ciemojos pie vecvecmāmiņas. Līdzās lauku pirtij tādi bija trīs.


3. Pühalepa baznīca - salas vecākā akmens baznīca. 1255. gadā vācu ordenis no akmens uzsāka cietokšņa-baznīcas būvniecību. Sākotnēji bez torņa un bez arkām. Mūra baznīca tika pabeigta 14. gadsimtā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1770. gadā. 

 

Braucot no ostas puses, baznīca labi pamanāma. Piebraucām klāt, bet laukā no mašīnas nekāpām.


4. Suuremõisa mõis - Suuremõisa muižas ēka, kas būvēta 18. gadsimtā, kad šo teritoriju savā īpašumā ieguva Zviedrijas grāfs. Muižā esot spoks, jo viens no pēdējiem muižas īpašniekiem nogalinājis kādu cilvēku.

Muižā atrodas pamatskola un tehnikums.

 

Pavisam netālu no Pühalepa baznīcas atrodas ciemats Suuremõisa ar muižu.

Muižas sētas pusē pasēdējām uz soliņa, bet pēc tam apmetām līkumu nelielajā parkā.

Muižā iekšā negājām. Tikai pēc ceļojuma, gatavojot šo materiālu, atradu vienu atsauksmi, ka tur ir skaists interjers.


5. Villavabrik – senlaicīga vilnas ražotne, kas atrodas ciematā Vaemla.

 

Ražotnes mājas priekštelpā iekārtots neliels veikaliņš ar vilnas izstrādājumiem. Izejot tam cauri, paveras skats uz vecām vilnas ražošanas mašīnām.

Līdzīgas mašīnas ar babīnēm (spoles, uz kurām tina dziju) bērnībā biju redzējusi Ogres Trikotāžas kombinātā, kad ciemojos pie mammas darbā.

Ražotne apskatāma bez maksas. Mēs paspējām pēdējā brīdī, jo atbraucām 20 minūtes pirms slēgšanas ciet (strādāja līdz 18.00).


Kassari ir neliela sala, uz kuru no Hiiumaa iespējams nokļūt pa sauszemi. Tas tāpēc, ka uzbūvēti divi dambji – viens 18. gadsimtā, bet otrs 19. gadsimtā. Šī sala ir populāra putnu vērotāju vidū, jo tai pāri ved putnu migrācijas ceļš.

Uz Kassari salas atrodas Sääre tirp (6.) – oļains, šaurs, 3 km garš zemesrags, kas iestiepjas jūrā. Pirms pagrieziena uz zemesragu, krustcelēs uzlikts milža piemineklis. Teika vēsta, ka oļus jūrā sabēris milzis Leigers. Viņš centies uzcelt tiltu no Hiiumaa uz Saaremma.

 

 

Biju domājusi, ka abas salas savienos iespaidīgs uzbērums. Nedaudz vīlos, jo vienu salu ar otru savienoja mazs koka tiltiņš. Tik maziņš, ka gandrīz pat nepamanīju.

Lai sasniegtu Sääre tirp zemesragu, ejot kājām jāpievar vairāki kilometri, bet tas ir to vērts, jo ieiet jūrā pa oļainu taciņu, kuru no abām pusēm ieskauj ūdens, šķiet nedaudz sirreāli. Jāuzvelk tikai atbilstoši apavi, lai akmeņi nespiestos cauri pazolei.

Zemesraga teritorija pie jūras ir nožogota, jo brīvā dabā dzīvojas govis. Pie žoga bija izlikts uzraksts, lai tās nebaro. Govis tuvumā neredzējām, bet līdz pat akmeņainajam zemesragam par viņu klātbūtni liecināja sakaltušās pļekas.

Daba nedaudz mežonīga, ar nelielām kadiķu audzēm. Redzējām dažādus putnus gan jūras tuvumā, gan lidojam gaisā.

Īsinot ceļu līdz zemesragam, dēls jūrā meta akmens “vardītes” (plakani akmeņi tiek mesti pret ūdens virsmu tā, lai tie vairākas reizes palektos), bet meita vāca putnu spalvas. Atpakaļceļā abi aizrāvās ar medūzu izpēti.

Mūsuprāt, šī bija viena no iespaidīgākajām vietām visas ekskursijas laikā.

 


7. Orjaku linnuvaatlustorn - putnu novērošanas tornis.

 

 

Lai tiktu līdz putnu novērošanas tornim, jāiziet cauri kadiķu audzei. No torņa paveras skaists skats ar saliņām. Ja līdzi paņēmies tālskatis, var pavērot arī putnus. To tiešām te ir daudz.


8. Orjaku õpperajad (matkarada) – dabas taka, kur pa koka laipām caur garām niedrēm var nokļūt līdz skatu tornim.

 

Plānojot ekskursijas maršrutu, kartē šo vietu nebiju pamanījusi, tāpēc braucot garām domāju, ka te būs Nasva kadiķu audze (9.).

Tā kā nebija pagājusi pat pusstunda pēc 7-8 km garās pastaigas uz zemesragu, manējie atteicās kāpt laukā no mašīnas, jo esot piekusuši. Teicu, ka tādā gadījumā iešu viena pati. Beigās viņi piekrita, jo taka izrādījās tikai 1 km gara.

Koka taka līkumo cauri garām niedrēm. Putnus neredzējām, bet aitu atstātos ekskrementus uz koka takas gan, jo līdzās ganījās paliels aitu bariņš. Bērni smejoties teica, ka Igaunija viņiem asociēsies ar dzīvnieku kakām (tās bija arī pa ceļam uz Sääre tirp un kā izrādījās vēlāk, arī citās tūrisma vietās).

Aiz nelielas kadiķu audzes slejas skatu tornis, bet starp garajām niedrēm paslēpies milzīgs akmens, uz kura var uzrāpties.


9. Nasva kadastik - kadiķu audze. Kadiķi tiek uzskatīti par Hiiumaa salas simbolu.

 

Nezinu, vai kadiķu audze paredzēta tūristu apskatei, bet norādi nepamanījām, tāpēc pabraucām garām. Sevišķi nepārdzīvojām, jo kadiķi uz salas redzami daudzās vietās.


10. Käina – apdzīvota vieta.

 

Neliela apdzīvota vieta, kurā ir lielveikals, kas strādā līdz 22.00 (uz salas lielveikali, tāpat kā benzīntanki ir tikai dažās vietās). Sapirkām ēdienu vakaram, jo viesnīcā Heltermaa paredzētas tikai brokastis.


1. Osta Heltermaa.

 

Atgriezāmies ceļojuma sākumpunktā – ostā Heltermaa, lai viesnīcā pārnakšņotu.


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Pa ceļam līdz Rohuküla ostai, ceļa malā redzamas skaistas muižas drupas (Ungru mõis). Nosaucu to par spoku pili. Kad bildi pievilku tuvāk, uz drupām pamanīju Maskavas olimpiādes logo (1980.). To vietu bildē iezīmēju ar sarkanu apli.

 

No prāmja Rohuküla ostā izbrauca vīrietis ar vecmodīgu velosipēdu.

 

Suuremõisa muižas dārzā uz veca, nolūzuša koka stumbra uzaugušas piltuvjveidīgas piepes. No tāluma domāju, ka pie stumbra piestiprināti māla trauki.

 

Suuremõisa muižas koka ārdurvju fragments. Arī dekoratīvie baroka stila ornamenti ir kokgriezums.

 

Villavabrik – vilnas ražotnes muzejā līdzās iekārtām atradās arī PSRS laika mehāniskais kalkulators “Feliks M”. Bērnībā man ar to iemācīja darboties opaps, jo ar šo aparātu viņš skaitīja saviem padotajiem algu. Iespējams, ka kaut kur tēva garāžā šāds eksemplārs vēl būtu atrodams.

 

Dzērves bieži nav gadījies redzēt, tāpēc priecājāmies par divām dzērvēm, kas pastaigājās pa lauku Hiiumaa salā. Savukārt Saaremaa salā trīs dzērves lēnām, nesteidzoties pārgāja pāri autoceļam.

 

Vietā, kur uzcelta Eifeļa torņa koka kopija (Eiffeli torni puidust koopia), var iegādāties no koka zariem (iespējams, ka kadiķa) gatavotus krēslus un šūpoles.

 

Viesu mājas (ciemata Poama apkārtnē) pagalmā sēdēju uz koka saknēm un rakstīju ceļojuma dienasgrāmatu. Jutos kā bērnībā, kad vasaras pavadīju laukos.

 

Hiiumaa un Saaremaa salās autobusa pieturas (arī mazapdzīvotās vietās) ir kā mazi koka namiņi. Dažu namiņu logos iekārti aizkari, bet citiem - iebūvētas aizveramas durvis.

 

Biju lasījusi ticējumu, ja pāris uzcels akmens torni, viņi kopā dzīvos ilgi un laimīgi. Kādam pacietība bija uzbūvēt tik augstu. Mēs ar vīru uztapinājām mazu tornīti, jo man tai brīdī interesantāk šķita meklēt akmeņus ar fosilijām.

 

 

Saaremaa salā gar vienu ceļa posmu auga tik daudz baldriānu, ka saniezējās rokas kādu sakni aizvest pagalma runčiem.

 

 

Saaremaa salā pie Ohessaare klints vecās koka dzirnavās iekārtota istabiņa – hostelis.

 

Izrādās, ka kadiķa ogas pirmajā gadā ir zaļas. Tās vācamas otrajā gadā, kad to krāsa kļuvusi zilgani melna. Neliela kadiķu ogu saujiņa, kas nepiepildītu pat sērkociņu kastīti, uz Saaremaa salas maksāja apmēram 1 eiro.

 

Igaunijas salās raksturīgi mājas teritoriju apjozt ar akmens sētu. Pie dendroloģiskā parka Mihkel Ranna dendroaed uz akmens sētas virsū bija sakrautas malkas pagales.

 

Pirmo reizi redzēju rakstainu koka spaini (Muhu salas muzejā).