Čurājošais "puisēns"

Jauns vīrietis gāja pa celiņu pāri mūsu daudzdzīvokļu māju pagalmam. Sagribēja pačurāt un turpat, stāvot uz celiņa, zaļajā zālītē, pa kuru bērni mēdz skraidīt, ielaida savu pārstrādāto alus strūklu. Tas notika tikai dažus metrus no bērnu šūpolēm un smilšu kastes! Pie tam ap pulksten 12-tiem dienā! Es vēl saprastu, ja būtu aizgājis līdz krūmiem vai pie atkritumu kastēm. Un tad jau to uzskatītu par cūcību, bet kā nosaukt šodien redzēto?

Protams, ka neklusēju. Kamēr viņš mīza (piedodiet), izkāros pa logu un skaļi izbļāvu savu sakāmo pa visu pagalmu, lai pievērstu citu cilvēku uzmanību, ja nu gadījumā arī viņiem logi ir vaļā.

Starpcitu, tā nav pirmā reize, kad iedzēruši vīrieši, nekautrēdamies no citiem, nokārto savas vajadzības publiskās vietās. Ir gadījušās reizes būt tuvumā. Tad vienmēr izsaku kādu ne visai glaimojošu repliku par čurātāja mazo draudziņu.

 

Dzimšanas dienas dāvana

Dēlam 13 gadu jubilejā uzdāvināju braucienu uz Jūrmalas Līvu Akvaparku. Kamēr abi ar draugu braukalēja pa caurulēm un plunčājās, es četras stundas sēdēju vestibila kafejnīcā un zīmēju. Kad vakarā atbraucām mājās, biju piekususi. Dīvaini, bet gaidīšana ļoti nogurdina.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam